Azoru salas - Eiropas glabātais noslēpums, 1.daļa
02.06.2013
Esam atpakaļ no ceļojuma. Sēžu Rīgas dzīvoklī, nežēlīgs karstums ventilators dūc. Atliek vien nobrīnīties, ko šogad daba sadarījusi ar laika apstākļiem. Pēdējo 16 dienu laikā šī ir pirmā diena, kurā atļāvos uz ielas iznākt šortos un maikā ar īsajām piedurknēm. :) Kā jau iepriekš minēju, ceļojuma galamērķis šoreiz bija Azoru salas.
Esam atpakaļ no ceļojuma. Sēžu Rīgas dzīvoklī, nežēlīgs karstums ventilators dūc. Atliek vien nobrīnīties, ko šogad daba sadarījusi ar laika apstākļiem. Pēdējo 16 dienu laikā šī ir pirmā diena, kurā atļāvos uz ielas iznākt šortos un maikā ar īsajām piedurknēm. :) Kā jau iepriekš minēju, ceļojuma galamērķis šoreiz bija Azoru salas.
Ceļojuma maršrutu mēs bijām saplānojuši visai sarežģītu, bet noteikti aizraujošu. Ceļojuma mērķis - apskatīt Azoru salas (cik nu to var izdarīt nepilnās divās nedēļās). Pēc ceļojumu plāna: no sākuma lidojums no Rīgas uz Londonu (AirBaltic), kur pārsēžamies lidojumā uz Porto (TAP). Tad dažas dienas tur - portvīnu galvaspilsētā, un dodamies tālāk - uz Sao Miguel salu (SATA). Tad lidojam uz Faial salu (SATA), un ar prāmi pārceļamies uz Piko salu, no kurienes lidojam atpakaļ caur Sao Miguel (SATA) uz Lisabonu (SATA), tālāk Kopenhāgenu (EasyJet) un tad jau Rīgu (AirBaltic). Kopumā 8 lidojumi, 7 lidostas. Šobrīd pēc ceļojuma neliels fizisks nogurums, bet gandarījums milzīgs. Šā ceļojuma apraksta ietvaros atsevišķas bildes likšu tepat blogā, bet lielāko daļu ievietošu savā Facebook profilā.
Ceļojuma apraksta ievadā, protams, par Porto. Šī nebija mūsu pirmā viesošanās Porto, iepriekš bijām šajā pilsētā arī 2011.gada rudenī. Plānojot ceļojumu uz Azoru salām, izdomājām, ka būtu jauki dažas dienas pavadīt Porto, kas mums ļoti iepatikās iepriekšējā reizē. Galvenais mērķis pārsvarā izbaudīt gastronomiskās izvirtības: Boulangerie de Paris apmeklējums, Churros atrašana, kā arī portvīnu degustēšana.
Ceļojums līdz Porto
18.maija rītā ar taksi uzsākām savu ceļojumu uz lidostu. Un te sākās jautrība - jau iekāpām savā taksī un taisījāmies braukt, kad mums pieskrēja klāt kāda ģimene un teica, ka esam viņu taksī. :) Mēs sakam, neko nezinam - mūsējais, jo iepriekš pasūtījām. Beigās izrādījās, ka joku nospēlēja banāla sakritība - divas ģimenes vienā dienā, 7.40 no rīta ir pasūtījušas katra savu Baltic Taxi, uz vienu adresi... turklāt, lai padarītu pasākumu vēl jautrāku - takši apstājušies katrs savā pusē vienai mājai. :) Aizbraucām pirmie, bet spriežot pēc zvana no operatora laikam tomēr ne ar īsto taksi - ceru, ka otra ģimene savā gala mērķī tomēr nonāca laimīgi.
18.maijs bija pirmā pa īstam karstā diena šogad - solīja līdz pat 30°C, bet mūsu tās dienas galamērķī Porto windguru rādīja vien +12°C. :) Tas apgrūtināja mūsu bagāžas pakošanu - tāpat kā iepriekšējos ceļojumos arī šoreiz devāmies ceļā ar vienu rokas bagāžas vienību katrs - 6kg. Brīdī, kad pasūtījām lidojumu biļetes likās, ka 6kg braucot uz siltajām zemēm būs ok. Savukārt tagad nācās domāt, kā somā iebāzt siltu jaku un garās bikses. Ātri vien atskārtām, ka vienīgais risinājums ir siltākās drēbes un kalnā kāpšanas zābakus vilkt virsū jau šajā galā. Rezultātā tajos pašos zābakos, kuros šogad pie -15°C grādiem esmu braucis slēpot, šoreiz +25°C devos ceļojumā...universāli :)
Lidojumam uz Londonu un tālāk uz Porto jau bijām veiksmīgi iečekojušies, par spīti AirBaltic personāla vēlmei mūs atstāt Londonā. Lidojums uz Londonu pagāja visai mierīgi, bez jebkādiem starpgadījumiem. Lidojumā uz Londonu jau notiesājām iepriekš pasūtīto ēdienu un iedzerām pa pirmajai vīna glāzei. :) Biju aizmirsis savas spiediena maiņas austiņas, tās nācās piepirkt klāt Gatwick lidostā. Notiesājām vienu Pret-a-Manger bageti un Polundrs iedzēra kafiju, kamēr es savējo biju spiests izliet laukā, jo pasūtīju tēju, bet acīmredzot mana brīnišķīgā akcenta dēļ mani darbinieks nesaprata. :) Otrajā lidojuma segmentā pirmo reizi lidojām ar TAP. Viss bija pat ļoti ok, ēdināja bezmaksas, lidojums komfortabls, vieta kājām ir. Atlidojām uz lidostu, uzmeklējām tūristu informācijas biroju, kur nopirkām 3 dienu ceļošanas kartes sabiedriskajam transportam (šķiet 15 Eiro par personu), un devāmies gaidīt metro. Ārā pārsteidza (lai arī iepriekš zinājām par laika apstākļiem) aukstums un vēsais ziemelis. Kamēr gaidījām metro jau paspējām mazliet nosalt. :) Tad 40 minūšu brauciens, pazīstamie skati uz Porto, viena pārsēšanās un bijām klāt Porto centrā - rātslaukumā, no kura netālu bija mūsu izvēlētā viesnīca.
18.maija rītā ar taksi uzsākām savu ceļojumu uz lidostu. Un te sākās jautrība - jau iekāpām savā taksī un taisījāmies braukt, kad mums pieskrēja klāt kāda ģimene un teica, ka esam viņu taksī. :) Mēs sakam, neko nezinam - mūsējais, jo iepriekš pasūtījām. Beigās izrādījās, ka joku nospēlēja banāla sakritība - divas ģimenes vienā dienā, 7.40 no rīta ir pasūtījušas katra savu Baltic Taxi, uz vienu adresi... turklāt, lai padarītu pasākumu vēl jautrāku - takši apstājušies katrs savā pusē vienai mājai. :) Aizbraucām pirmie, bet spriežot pēc zvana no operatora laikam tomēr ne ar īsto taksi - ceru, ka otra ģimene savā gala mērķī tomēr nonāca laimīgi.
18.maijs bija pirmā pa īstam karstā diena šogad - solīja līdz pat 30°C, bet mūsu tās dienas galamērķī Porto windguru rādīja vien +12°C. :) Tas apgrūtināja mūsu bagāžas pakošanu - tāpat kā iepriekšējos ceļojumos arī šoreiz devāmies ceļā ar vienu rokas bagāžas vienību katrs - 6kg. Brīdī, kad pasūtījām lidojumu biļetes likās, ka 6kg braucot uz siltajām zemēm būs ok. Savukārt tagad nācās domāt, kā somā iebāzt siltu jaku un garās bikses. Ātri vien atskārtām, ka vienīgais risinājums ir siltākās drēbes un kalnā kāpšanas zābakus vilkt virsū jau šajā galā. Rezultātā tajos pašos zābakos, kuros šogad pie -15°C grādiem esmu braucis slēpot, šoreiz +25°C devos ceļojumā...universāli :)
Lidojumam uz Londonu un tālāk uz Porto jau bijām veiksmīgi iečekojušies, par spīti AirBaltic personāla vēlmei mūs atstāt Londonā. Lidojums uz Londonu pagāja visai mierīgi, bez jebkādiem starpgadījumiem. Lidojumā uz Londonu jau notiesājām iepriekš pasūtīto ēdienu un iedzerām pa pirmajai vīna glāzei. :) Biju aizmirsis savas spiediena maiņas austiņas, tās nācās piepirkt klāt Gatwick lidostā. Notiesājām vienu Pret-a-Manger bageti un Polundrs iedzēra kafiju, kamēr es savējo biju spiests izliet laukā, jo pasūtīju tēju, bet acīmredzot mana brīnišķīgā akcenta dēļ mani darbinieks nesaprata. :) Otrajā lidojuma segmentā pirmo reizi lidojām ar TAP. Viss bija pat ļoti ok, ēdināja bezmaksas, lidojums komfortabls, vieta kājām ir. Atlidojām uz lidostu, uzmeklējām tūristu informācijas biroju, kur nopirkām 3 dienu ceļošanas kartes sabiedriskajam transportam (šķiet 15 Eiro par personu), un devāmies gaidīt metro. Ārā pārsteidza (lai arī iepriekš zinājām par laika apstākļiem) aukstums un vēsais ziemelis. Kamēr gaidījām metro jau paspējām mazliet nosalt. :) Tad 40 minūšu brauciens, pazīstamie skati uz Porto, viena pārsēšanās un bijām klāt Porto centrā - rātslaukumā, no kura netālu bija mūsu izvēlētā viesnīca.
Almeida viesnīca
Pirmā lieta, ko darījām - devāmies uzmeklēt mūsu viesnīcu - Almada. Vienkārša viesnīca, paša Porto centrā, pa ļoti simboliskām naudiņām (25 Eiro par nakti, viesnīcu cenas kopš 2011.gada ir kritušās ļoti ievērojami). Pirmais kontrasts Porto, protams, ir kāpelēšana pa kalniem. Katrs solis pa labi vai pa kreisi nozīmē kāpšanu kalnā vai lejā no tā. Attiecīgi katra kļūda navigācijā var dārgi maksāt. :) Visa ceļojuma ietvaros lietojām manu izgudroto zelta likumu - ja nezini, kur jāiet - kāp augšup, lai kļūdas gadījumā nebūtu jākāpj divitk. :) Salīdzinoši ātri atradām viesnīcu jeb viesumāju. Mūs sagaidīja laipna portugāļu kundzīte gados, kas uz manu izmisīgu "Ingles?" tikai viltīgi nosmīnēja un pretī pajautāja "Francais?". Kopsaucēju neatradām. Nācās lietot tās nelielās spāņu un portugāļu valodas zināšanas, kas mums ir.
Pirmā lietas, kas nāca prātā ienākot istabā - mēs te nosalsim. :) Istabā bija tiešam pavēss, un šausmināja doma, ka vakarā būs jāmēģina ielīst gultā. Labprāt būtu paprasījis sildītāju, bet šķita, ka ar esošajām valodas zināšanām būs pagrūti. Tādēl jau sākumā devāmies paēst un sameklēt kādu portvīnu, ar kuru sildīties. Netālajā veikalā dabūjām Croft portvīnu - to, kas mums iegaršojās pagājušajā Porto apmeklējumā. Arī šoreiz tas garšoja lieliski, it īpaši kopā ar vītinātu vietējo cūciņ'. :) Vakarā dabūjām arī sildītāju, kurš gan daudz siltumu nedeva, bet vismaz mazliet gaisa mitrumu mazināja. Vispār portugāļu kundzīte ļoti izpalīdzīga - bija gatava ar visu palīdzēt, un cik vien ļāva valodas barjera, mums nāca ļoti pretī.
Konditorejas
Nevienam nav noslēpums, ka Porto ir pilsēta, kur ir izvērsties kārumu cienītājiem - un mēs tādi pilnīgi noteikti esam. Konditorejas ar dažādiem gardumiem ir gandrīz uz katra stūra. Iepriekšējā ceļojumā uz Porto bijām sev atklājuši fantastisku vietu - Boulangerie de Paris, tiesi pie Sao Bento dzelzceļa stacijas. Tur bija fantastiski garšīgi Kruasāni ar Bešamel mērci, dažādas kūciņas, groziņi (fb foto galerijās šķiet jābūt attēliem no turienes) utt. Šī bija obligāti mūsu must-do sarakstā, taču jo lielāka bija mūsu vilšanās, kas ierastajā vietā ieraudzījām vien zīmīti slēgts. Caur logu ielūkojoties iekšā vēl varēja redzēt vitrīnas, kurās agrāk bija kūku kalni, bet šoreiz nekā.
Tomēr nav ļaunuma bez labuma - bijām spiesti meklēt citu vietu, un visai drīz tādu atradām. Netālu no tirgus ir iestādījums ar interesantu nosaukumu - Tupi. Gareniska telpa ar klasisku bāra leti un sarkaniem augstajiem krēsliem, kas ieskrūvēti zemē un var kā bērnībā griesties ap savu asi. :) Aiz letes ļoti aktīvi darbojas 4-5 pavecāki kungi, kuru darbības ir ļoti sinhronizētas. Var redzēt, ka kungi jau daudzu gadus strādā kopā. Te izgaršojām iespējams labāko Pastel de Nata Porto (lai arī ceļojuma laikā ēdu tos kādās 8-9 vietās). Kādu dienu vēlāk šeit ēdām arī vietējo tradicionālo brokastu ēdienu - Frančeziņju, kas arī no visām garšotājām šeit bija vislabākā. Turklāt sēžot pie bāra letes var skatīt, kā viss tiek pagatavots. Frančeziņja faktiski ir ļoti sātīgs ēdiens - maizes šķēles, starp kurām salikta dažāda veida gaļa, vietējās desas, siers. Pa virsu viss tiek apkausēts ar lielu daudzuma sieru, un vēl pa virsu uzkrauj mazliet apceptu olu. Porcija ir milzīga, pietiek uz diviem...pat tādiem rīmām, kā mēs ar Polundru. Šķiet, ka šo iestādījumu apmeklējām vismaz trīs reizes - izgaršojām gan dažadas kūciņas, gan dzērām svaigi spiesto apelsīnu sulu, gan arī jāatzīst, ka te bija normāla melnā tēja. Interesanti ir tas, ka es, kā melnās tējas cienītājs, visa ceļojuma garumā gan Porto, gan tālāk Azoru salās mocījos ar normālas melnās tējas iztrūkumu. Pārsvarā tā ir ļoti vāja, neizteikta garšā, bez aromāta utt. Varbūt vienkārši nepaveicās, bet tēju es pirku relatīvi bieži...
Pirmā lieta, ko darījām - devāmies uzmeklēt mūsu viesnīcu - Almada. Vienkārša viesnīca, paša Porto centrā, pa ļoti simboliskām naudiņām (25 Eiro par nakti, viesnīcu cenas kopš 2011.gada ir kritušās ļoti ievērojami). Pirmais kontrasts Porto, protams, ir kāpelēšana pa kalniem. Katrs solis pa labi vai pa kreisi nozīmē kāpšanu kalnā vai lejā no tā. Attiecīgi katra kļūda navigācijā var dārgi maksāt. :) Visa ceļojuma ietvaros lietojām manu izgudroto zelta likumu - ja nezini, kur jāiet - kāp augšup, lai kļūdas gadījumā nebūtu jākāpj divitk. :) Salīdzinoši ātri atradām viesnīcu jeb viesumāju. Mūs sagaidīja laipna portugāļu kundzīte gados, kas uz manu izmisīgu "Ingles?" tikai viltīgi nosmīnēja un pretī pajautāja "Francais?". Kopsaucēju neatradām. Nācās lietot tās nelielās spāņu un portugāļu valodas zināšanas, kas mums ir. Pirmā lietas, kas nāca prātā ienākot istabā - mēs te nosalsim. :) Istabā bija tiešam pavēss, un šausmināja doma, ka vakarā būs jāmēģina ielīst gultā. Labprāt būtu paprasījis sildītāju, bet šķita, ka ar esošajām valodas zināšanām būs pagrūti. Tādēl jau sākumā devāmies paēst un sameklēt kādu portvīnu, ar kuru sildīties. Netālajā veikalā dabūjām Croft portvīnu - to, kas mums iegaršojās pagājušajā Porto apmeklējumā. Arī šoreiz tas garšoja lieliski, it īpaši kopā ar vītinātu vietējo cūciņ'. :) Vakarā dabūjām arī sildītāju, kurš gan daudz siltumu nedeva, bet vismaz mazliet gaisa mitrumu mazināja. Vispār portugāļu kundzīte ļoti izpalīdzīga - bija gatava ar visu palīdzēt, un cik vien ļāva valodas barjera, mums nāca ļoti pretī.
Konditorejas
Nevienam nav noslēpums, ka Porto ir pilsēta, kur ir izvērsties kārumu cienītājiem - un mēs tādi pilnīgi noteikti esam. Konditorejas ar dažādiem gardumiem ir gandrīz uz katra stūra. Iepriekšējā ceļojumā uz Porto bijām sev atklājuši fantastisku vietu - Boulangerie de Paris, tiesi pie Sao Bento dzelzceļa stacijas. Tur bija fantastiski garšīgi Kruasāni ar Bešamel mērci, dažādas kūciņas, groziņi (fb foto galerijās šķiet jābūt attēliem no turienes) utt. Šī bija obligāti mūsu must-do sarakstā, taču jo lielāka bija mūsu vilšanās, kas ierastajā vietā ieraudzījām vien zīmīti slēgts. Caur logu ielūkojoties iekšā vēl varēja redzēt vitrīnas, kurās agrāk bija kūku kalni, bet šoreiz nekā.
Tomēr nav ļaunuma bez labuma - bijām spiesti meklēt citu vietu, un visai drīz tādu atradām. Netālu no tirgus ir iestādījums ar interesantu nosaukumu - Tupi. Gareniska telpa ar klasisku bāra leti un sarkaniem augstajiem krēsliem, kas ieskrūvēti zemē un var kā bērnībā griesties ap savu asi. :) Aiz letes ļoti aktīvi darbojas 4-5 pavecāki kungi, kuru darbības ir ļoti sinhronizētas. Var redzēt, ka kungi jau daudzu gadus strādā kopā. Te izgaršojām iespējams labāko Pastel de Nata Porto (lai arī ceļojuma laikā ēdu tos kādās 8-9 vietās). Kādu dienu vēlāk šeit ēdām arī vietējo tradicionālo brokastu ēdienu - Frančeziņju, kas arī no visām garšotājām šeit bija vislabākā. Turklāt sēžot pie bāra letes var skatīt, kā viss tiek pagatavots. Frančeziņja faktiski ir ļoti sātīgs ēdiens - maizes šķēles, starp kurām salikta dažāda veida gaļa, vietējās desas, siers. Pa virsu viss tiek apkausēts ar lielu daudzuma sieru, un vēl pa virsu uzkrauj mazliet apceptu olu. Porcija ir milzīga, pietiek uz diviem...pat tādiem rīmām, kā mēs ar Polundru. Šķiet, ka šo iestādījumu apmeklējām vismaz trīs reizes - izgaršojām gan dažadas kūciņas, gan dzērām svaigi spiesto apelsīnu sulu, gan arī jāatzīst, ka te bija normāla melnā tēja. Interesanti ir tas, ka es, kā melnās tējas cienītājs, visa ceļojuma garumā gan Porto, gan tālāk Azoru salās mocījos ar normālas melnās tējas iztrūkumu. Pārsvarā tā ir ļoti vāja, neizteikta garšā, bez aromāta utt. Varbūt vienkārši nepaveicās, bet tēju es pirku relatīvi bieži...
Jardins do Palácio de Cristal do Porto
Vienā no dienām devāmies uz parku, ko nepaspējām apmeklēt iepriekšējā ceļojuma reizē. Kārtējo reizi nolohojos ar 2D karti. Es visu laiku saku, ka pilsētās, kurās ir kalnains profils, vajadzētu tūristiem dot 3D kartes... Rezultātā pa krastmalu aizgājām līdz parkam, kurš pēc kartes izskatījās 200m no krasta... Jā, tā bija, ar vienu mazu niansi - tas atradās kādus 300m augšā kalnā. :D Tā kā tā bija viena no pirmajām atvaļinājuma dienām un kājas vēl nebija radušas pie Porto kalniem, tad gāja visai grūti. No sākuma n-tie pakāpieni, tad vienkārši garš ceļš kalnā. Tad vēl mazliet pamaldījāmies un beidzot atradām parku, kurš patiesībā, ja iet pa taisno no mūsu viesnīcas būtu bijis vien 15 minūšu viegla gājiena attālumā... :) Parks ļoti, ļoti skaists - daudz dažādu koku, krūmu, puķu un... putnu. Visas iespējamās pīļu un zosveidīgo variācijas, pāvi, vistas gaiļi utt. Tāpat no klints malas ļoti skaisti skati lejā uz pilsētas centru un Ponte da arrabida. Parkā atrodas arī Museo Romantico, bet tur iekšā netikām - bija tieši pusdienlaiks, kad tur bijām. Parkā pavadījām vairākas stundas - lai arī tas atrodas pašā kalna malā, šeit pirmo reizi izdevās patverties no aukstā vēja un izbaudīt dienvidu sauli. Brīnišķīga vieta pastaigām, skaisti skati, palmas, rožu dārzi, struklakas u.c. jaukumi. Ja gadās nogurt no aktīvās ielu dzīves Porto, tad šī ir ļoti laba alternatīva patvērumam. :)
Porto svinības
Vienā no pirmajām dienām, kad bijām Porto, vakarā bija izšķirošā Portugāles čempionāta spēle futbolā. Protams, Porto futbolisti trešo gadu pēc kārtas kļuva par čempioniem, kas nozīmēja megatusiņu pilsētas rātslaukumā, kas savukārt atrodas nepilnu 300m attālumā no mūsu viesnīcas. Tas mums nozīmēja tikai negulētu nakti, jo vārdus "skaņas izolācija" Portugāļi šķiet nezin. :) Nekas - iemācījāmies Porto līdzjutēju dziesmas. :)
Vienā no dienām devāmies uz parku, ko nepaspējām apmeklēt iepriekšējā ceļojuma reizē. Kārtējo reizi nolohojos ar 2D karti. Es visu laiku saku, ka pilsētās, kurās ir kalnains profils, vajadzētu tūristiem dot 3D kartes... Rezultātā pa krastmalu aizgājām līdz parkam, kurš pēc kartes izskatījās 200m no krasta... Jā, tā bija, ar vienu mazu niansi - tas atradās kādus 300m augšā kalnā. :D Tā kā tā bija viena no pirmajām atvaļinājuma dienām un kājas vēl nebija radušas pie Porto kalniem, tad gāja visai grūti. No sākuma n-tie pakāpieni, tad vienkārši garš ceļš kalnā. Tad vēl mazliet pamaldījāmies un beidzot atradām parku, kurš patiesībā, ja iet pa taisno no mūsu viesnīcas būtu bijis vien 15 minūšu viegla gājiena attālumā... :) Parks ļoti, ļoti skaists - daudz dažādu koku, krūmu, puķu un... putnu. Visas iespējamās pīļu un zosveidīgo variācijas, pāvi, vistas gaiļi utt. Tāpat no klints malas ļoti skaisti skati lejā uz pilsētas centru un Ponte da arrabida. Parkā atrodas arī Museo Romantico, bet tur iekšā netikām - bija tieši pusdienlaiks, kad tur bijām. Parkā pavadījām vairākas stundas - lai arī tas atrodas pašā kalna malā, šeit pirmo reizi izdevās patverties no aukstā vēja un izbaudīt dienvidu sauli. Brīnišķīga vieta pastaigām, skaisti skati, palmas, rožu dārzi, struklakas u.c. jaukumi. Ja gadās nogurt no aktīvās ielu dzīves Porto, tad šī ir ļoti laba alternatīva patvērumam. :)Porto svinības
Vienā no pirmajām dienām, kad bijām Porto, vakarā bija izšķirošā Portugāles čempionāta spēle futbolā. Protams, Porto futbolisti trešo gadu pēc kārtas kļuva par čempioniem, kas nozīmēja megatusiņu pilsētas rātslaukumā, kas savukārt atrodas nepilnu 300m attālumā no mūsu viesnīcas. Tas mums nozīmēja tikai negulētu nakti, jo vārdus "skaņas izolācija" Portugāļi šķiet nezin. :) Nekas - iemācījāmies Porto līdzjutēju dziesmas. :)
Croft un Taylor's portvīna darītavas
Divās dienās apmeklējām portvīnu darītavas un padegustējām portvīnu. Skaidrībai, Porto ir faktiski portvīna meka - tieši šeit jādodas, ja garšo saldenais un stiprais dzēriens. Varētu teikt, ka ar Polundru šo dzērienu tā pa īstam šeit arī iepazinām 2011.gadā. Interesanti ir tas, ka 2011.gadā pilnībā neko nejēdzot no portvīniem uz dullo aizgājām uz Croft portvīna darītavu - kā izrādījās relatīvi mazpopulāru un LV nepieejamu portvīnu. Un mums toreiz ļoti iegaršojās, kā rezultātā kopš tā laika vienmēr meklējam, ko līdzīgu. Esam pārmēģinājuši laikam visus LV pieejamos portvīnus, Polundrs aizgāja arī uz portvīnu degustāciju pie Meirānes kundzes, bet vienalga - Croft līmenim šķita, ka neviens nepietuvojās.
Tāpēc visai loģiski ir tas, ka arī šoreiz sākām ar Croft apmeklējumu. No Vila Nova de Gaia krastmalas uzkāpām kalnā (2011.gadā kāpiens likās ievērojami grūtāks - bija karstāk) un ātri vien atradām Croft. Bija jau pavēls, ekskursijas tajā dienā pa glabātuvi vairs nebija, tādēļ uzreiz ķērāmies pie degustācijas. Šoreiz jau kā portvīna pazinēji orientējāmies atšķirībās starp jēdzieniem Ruby, Tawny, Vintage, LBV u.c. Izgaršojām vairākus variantus, un tā laikam ir tā retā reize, kad garšas kārpu prioritāte sakrita ar attiecīgā dzēriena cenu. Tas vintage, kas maksāja visdārgāk, tiešām garšoja izcili. Ja pareizi atceros tas bija 2008.gada Croft Vintage - garša tieši kā man garšo - vēl auglīgs, rubīnsarkanā krāsā, vēl nav paspējis kļūt riekstains un mainīt krāsu uz brūnāku. Noteikti labākā portvīna glāze, ko jebkad esmu garšojis. Ļoti labs bija arī 2008.gada LBV - augsta kvalitātes un cenas attiecība, arī auglīgs un baudāms. 10 un 20 gadīgie tawny bija labi, tomēr neesmu šīs riekstainās garšas piekritējs, tādēļ noteikti priekšroku dodu LBV. Jā kāds ir redzējis Croft Rīgā - dodiet ziņu.
Nākamajā dienā aizgājām uz klasiku - laikam populārāko portvīna darītavu - Taylor's. Protams, atšķirību jūt - pati teritorija ir daudz...hmm - krutāka. Ja Croftā ekskursija un viens Ruby paraugs ir bezmaksas, tad Taylor's ekskursija maksā 3 eiro, bet klāt dabū trīs paraugus. Ekskursija gan labāk patika Croftā - vairāk apstāstīja par portvīna vēsturi, pagatavošanas principiem utt. Taylorā visai virspusēji izstāstīja, vairāk zinātājiem. Turklāt Taylorā ir arī skaists rožu dārzs, kurā var nesteidzoties garšot visus portvīna veidus. Man personīgi atklājums bija 10gadīgais Taylor's (to vēlāk arī nopirkām Sao Miguel), Kopenhāgenas lidostā papildinājām savus krājumus arī ar Taylor's LBV 2008 - var tikt uz nogaršošanu :)). Vispār šoreiz pavaicās ar laika apstākļiem - vēsāks laiks ļāva izbaudīt labāk un vairāk. :) Turklāt nebija tik lielā žvingulī jākāpj lejā no kalna.
Churros medības
Krastmala un Livraria Lello
Pēdējā dienā izrakstījāmies no viesu nama, atstājām somas turpat līdz vakaram un devāmies uz Livraria Lello - neapšaubāmi skaistāko grāmatnīcu, kādā es jebkad esmu bijis. Tā šobrīd faktiski ir ieguvusi tūrisma kulta vietas statusu, tādēļ tur vērts doties brīdī, kad tūrisma plūsma mazāka. Jebkurā gadījumā iekšā vajag padrūzmēties. Grāmatnīcai šarmu piedod koks, kas izmantots interjērā un, protams, galvenais objekts - koši sarkanās skaistās kāpnes. Jāsaka arī grāmatu izvēle ir ļoti daudzveidīga un interesanta - katrs atradīs sev interešējošo. Ja nebūtu ceļojuma sākums, tad nopirktu sev ko, bet tā iztikām ar mazu grāmatiņu, ko iegādājās Polundrs.
Pēc Livraria Lello devāmies lejā no klints uz Douru krastmalu, kur sagaidīt 500.autobusu, kas aizvizina uz pilsētas pludmalēm pie okeāna. Šī bija pirmā salīdzinoši siltā diena (aizvējā saulē varēja pat džemperi uz īsu brīdi novilkt) Porto. Aizbraucām līdz okeānam, bet vējš tur gan bija ievērojams. Tādēļ uzreiz devāmies uz kafejnīcu, ko apmeklējām iepriekšējā reizē - ar skaistu skatu uz okeānu. Šoreiz izpalika gājiens visas promenādes garumā, pa ceļam iegriežoties katrā kafejnīcā un izgaršojot Kaiperiņju. :) Tā kā Portugāles un Brazīlijas saiknes ir ļoti ciešas, tad Kaiperiņju šeit var uzskatīt par nacionālo dzērienu. :) Kafejnīcā gan pa vienai paņēmām, un noteikti varu teikt, ka labākā Kaiperiņja, ko esmu dzēris kopš iepriekšējās viesošanās reizes šeit. Paņēmu arī jūras velšu sendviču - gribēju tiekai iekost, bet jāsaka sendvičs izrādījās daudz sātīgāks nekā biju domājis - bet ļoti, ļoti gards. Šajā kafejnīcā, kuras nosaukumu pat nezinu, pavadījām vairākas stundas - beidzot izbaudījām lielisko skatu uz okeānu, garšīgu virtuvi, dzērienus pa salīdzinoši demokrātiskām cenām (ja kādeiz kādam interese - izstāstīšu kā atrast šo vietu). Te nu mūsu ceļojums pa Porto gāja uz beigām - pēc relax pie okeāna bija jādodas atpakaļ uz centru, lai paņemtu somas un dotos tālāk - beidzot uz Azoru salām.
Tramvajiņš un Sao Bento stacija
Vēl divas lietas, ko vērts izbaudīt, kad esat Porto, - Sao Bento dzelzceļa staciju un braucienu ar 22.tramvajiņu. Brauciens riņķī pilsētas centram aizņem kādas 30 minūtes - var bez liekas kāpelēšanas apskatīt centru un iedomāties, kāda atmosfēra agrāk bija šajā tramvajiņā. Gribējām pagājušajā Porto apmeklējumā izbraukt ar to, bet nesanāca. Tad nu šoreiz beidzot izpildījām uzdevumu. :) Kas attiecas uz Sao Bento staciju, tad laikam jau esat pamanījuši, ka gandrīz katrā ceļojumu aprakstā pieminu dzelzceļa staciju - man patīk tās krāt, jeb krāt iespaidus par to apskatīšanu. Eiropā ir daudzas skaistas dzelzceļa stacijas, kurās esmu bijis, bet Sao Bento (šeit bildes) ir viena no neparastākajām un skaistākajām Eiropā. Ir vērts ieiet - apskatīt skaistos sienu gleznojumus, kā arī peronus.
Porto noslēgums
Porto apmeklējums pirms Azoru salām bija ļoti vērtīgs - kā prelūdija tam, kas mūs gaidīja Azoru salās - mazliet nobriedām fiziski, pieradinājām kājas pie kāpelēšanas, pieradām pie temperatūrām un vienkārši izbaudījām pilsētu. Tomēr šis Porto apmeklējums atstāja duālas sajūtas. Tā bija pilsēta, par kuru mēs ar Polundru kopš iepriekšejā apmeklējuma vienmēr atcerējāmies ar uh! un ah! Atmiņās Porto bija iespiedusies kā leģendāra vieta, kur cilvēki ir priecīgi, viss apkārt ir ļoti skaists, virtuve un dažadi gardumi ir lieliski. Es nevarētu teikt, ka skati 2013.gadā ir kļuvuši sliktāki... :) Tieši otrādi - vēsais laiks ļāva šoreiz vairāk laika pavadīt pastaigās un redzēt vairāk. Bet, kas attiecas uz pārejo, tad acīmredzot krīze, ko piedzīvo Portugāles ekonomika, tomēr atstāj būtisku ietekmi. Pirmkārt, cilvēki - tie ir kļuvuši mazāk smaidīgi, nav vairs ne miņas no tā dzīvesprieka, kas kūsāja vēl 2011.gadā. Varbūt tas man tikai tā likās, bet šķiet, ka Portugāļi nokonverģējuši uz "vēsajiem" baltiešiem. Varbūt aukstais laiks radīja tādu efektu... Otrkārt, ļoti daudz iestādes (kafejnīcas, restorāni, veikali, tirgus bodītes u.c.) ir slēgti. Vairāki interesanti iestādījumi, ko atceros no iepriekšējās reizes ir vienkārši slēgti, turklāt nevis to vietā ir kas cits, bet vienkārši tukšas telpas. Treškārt, fenomens, ko neredzejām iepriekš - bezpajumtnieki. Neteiksim, ka tik daudz kā Budapeštā, bet pietiekami daudz. Ceturtkārt, varbūt tā iekrita, bet kopumā šķiet, ka kritusies ēdienu kvalitāte, apkalpošanas kvalitāte...un attieksme pret tūristiem. Restorānos mēģina no tūrista izspiest vairāk. 2011.gadā ar to saskārāmies Lisabonā, bet tagad šī sērga ir arī Porto.
Tomēr par spīti visam - ja neesat bijuši Porto, tad šī noteikti ir vieta, kur jādodas. Nekāda krīze nesabojās skatu uz okeānu, skatu uz Douru, Vila Nova de Gaia, portvīnus un citas basic lietas, kas jāapmeklē Porto.
Pārējās bildes no Porto var apskatīt šeit vai manā Facebook profilā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru