Miesnieks.com

Manuprāt, pēckrīzes periodā sabiedrībā ir pārāk iesakņojies uzskats, ka būvniecības nozare ir pilnībā mirusi. Jā, tur ir daļa taisnības – būvniecība tiešām bija tā nozare, kas krīzi pārdzīvoja vissmagāk (vismaz vērtējot pēc pievienotās vērtības krituma apjoma), tomēr nebūt nav tā, ka vairs nekas netiek būvēts. Lai nedaudz kliedētu šo mītu, esmu sagatavojis rakstu par būvniecības nozares dinamikas un struktūras rādītājiem pēckrīzes periodā, kas apliecina, ka būvniecībā turpinās attīstība, lai arī skaidrs, ka pirmskrīzes perioda augstumus tuvākajos gados vēl nesasniegt. Rakstā pievēršos Latvijas būvniecības nozares struktūrdinamikai, dažādiem informācijas avotiem utt.  1. attēls. Būvniecības produkcijas indeksi (2007-2008=100), s.i. Datu avots: CSP Raksta turpinājums Latvijas galvenajā makroekonomikas analītīkas un diskusiju vietnē - makroekonomika.lv.  :)

Tie, kas ir bijuši pie mums ciemos, ir redzējuši, ka mums lielajā istabā ilgstoši stāv nokaltis koks. :) Jā, tas bija citronkoks, ko ilgi nevarēju savākties izmest - to man savulaik uzdāvināja Polundrs. Sen gribēju sev citronkoku, bet nekādīgi nesanāca tādu dabūt. Tas bija pilns ar skaistiem citrona ziediem, bet pie mums ilgi dzīvību nevilka - acīmredzot centrālā apkure to nobeidza. Vai arī tādēļ, ka koki, kas ir negatavi tam, tiek potēti, lai izaudzētu skaistus citronus un pārdotu to (veikalos bieži var redzēt, ka uz koka, kurš ir 50cm augstumā aug 15 citroni - šāds visticamā visai ātri mirs). Tad nu šoreiz esmu gājis citu ceļu - nopirku citronu (Prizmā kādu laiku atpakaļ bija ļoti skaisti citroni) un jau 2 nedēļas ņemos ap 15 Argentīnas citrona sēklām. Saliku sēklas samitrināta papīra kārtās (pirms tam izlobot katru sēkliņu no cietā apvalka, lai tām vieglāk būtu izrauties laukā), plastikāta maisiņā un gaidīju, katru dienu pārbaudot vai mitrums ir pietiekams. 5 no sēklām pēc 2 nedēļu

Turpinot par apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, par kuriem ne vienmēr esam dzidējuši, piedāvāju rakstu sērijas 2.rakstu. Iepriekšējā reizē rakstīju par elektromotoru ražotāju - "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu". Lasītāju interese un atsaucība bija necerēti augsta - ar mani sazinājās gan cilvēki, kuri nekad par šo uzņēmumu nav dzirdējuši, gan tie, kuriem ar uzņēmumu ir bijusi kāda sadarbība, gan arī tie, kas tur strādā. Varu tikai atkārtot "RER" ir uz pareizā pārmaiņu ceļa, ja viss būs labi, tad tuvākajos gados šis uzņēmums būtiski kāpinās apgrozījumu un izies jaunā līmenī. Vairāki cilvēki apstiprināja to, ka uzņēmums nedaudz "iestrēdzis" un nav sekojis līdzi laikam, tas attiecas kā uz tehnoloģijām, tā uz darbiniekiem. Tomēr uzņemuma vadībai esot lieli plāni jau tuvākajā laikā. Gaidīsim, un redzēsim! :)   Bet šoreiz gribu pievērst uzmanību citam, radniecīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares - elekronisko iekārtu ražotājam. Vai spējat iedomāties, ka L

Par visu, ko pagājušās nedēļas laikā nepaspēju uzrakstīt: Budžeta veidošanas process kārtējo gadu notiek caur (atvainojos) pakaļu... Tas laikam ir normāli, ka budžeta veidošanas process sākas ar iepriekšējā gadā likumā ierakstītu normu pārskatīšanu. Ja kāds nav pārliecinājies – IIN likums: http://likumi.lv/doc.php?id=56880 , skat. 15.panta beigas, maziem burtiņiem (gandrīz vai kā sms kredīta līgumos...). Es nebūt neesmu pretinieks šobrīd masu medijos izskanējušajiem piedāvājumiem par neapliekamā minimuma celšanu, atvieglojumiem par apgādājamajiem utt. Bet princips! Nafig, Finanšu ministrijai ir jāizstrādā nodokļu politikas ilgtermiņa plānošanas dokumenti, ja katru gadu politiķi nodokļu politiku saplosa kā kaulu iemestu nebarotu suņu sētā? Štrunts ar likumiem, principiem utt., bet tā ir politiskās elites mērena spļaušana savu vēlētāju sejās. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji ir jau labu laiku atpakaļ rēķinājušies, ka tas, kas ir ierakstīts likumā, arī paliks likumā, nevis tiks izgr

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca - uzņēmums ar milzu vēsturi, bet piemirsts šodien Šoreiz gribās uzrakstīt par kādu uzņēmumu, kas man pašam salīdzinoši nesen bija atklājums. Zināju, ka LV tāds uzņēmums ir, bet nepievērsu tam uzmanību, jo likās tāda post-padomju palieka vien ir un tas knapi velk dzīvību. Pēdējo aptuveni gadu, analizējot Latvijas tautsaimniecības datus, redzēju, ka ir parādījies kaut kāds jauns "spēlētājs" datos, bet nespēju īsti atšķetināt, kas tad tas ir. Apstrādes rūpniecības viena no apakšnozarēm pēkšņi sākusi strauji kāpināt tempus, gūt īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības struktūrā. Arī nozares rentabilitātes dati pēkšņi strauji uzlabojušies. Runa ir par apstrādes rūpniecības 27.apakšnozari - elektrisko iekārtu razošanu. Lienot dziļāk datos, noskaidroju, ka pieaugums galvenokārt 2711 nodaļā, kas ir "e lektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana". Sāku saprast, no kuras puses "pūš vējš". Tā ir "Rīgas elektromašīnb

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā . Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu ( jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc ; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža

Šodien, braucot pa Jūrmalas šoseju, mūs apdzina vienas taksometru firmas taksītis. Tas, kura krāsa ir mūsu nacionālās aviolīnijas putnu astes krāsā. It kā nekā neparasta... apdzina šķiet 40.numurs. Bet, uz automašīnas durvīm pamanīju ar maziem burtiem rakstītu SIA "Borts 40"... Kaut kā instinktīvi likās, ka agrāk šādi uzraksti nebija. Uzreiz sapratu, kas aiz tā slēpjas. Aizbraucām prom no Rīgas, bet, kad bijām atpakaļ uzreiz devāmies vēl viena līdzīga taksīšana medīšanā. Atradām auto ar šķiet 157.numuru. Miniet trīs reizes, kas rakstīts uz durvīm? Jā, pareizi - SIA "Borts 157"... Guvis apstiprinājumu, apskatījos mājās Lursoftā , kāds ir šo SIA pamatkapitāls. Gribiet minēt? 1.00 LVL. Pārsvarā taksīši tiek pārreģistrēti šobrīd - vasaras mēnešos, sākot ar jūniju. Kāda jēga no tā? Domāju Jūs paši saprotat - mikronodokokļa maksāšana, citu iemeslu neredzu, bet pagaidām tas tik mans pieņēmums. Acīmredzot uzņēmums pāriet no klasiskas SIA uz multi SIA shēmu, kas pēdējā

Izlasīju šo VM iniciatīvu un nopūtos...   " Lai papildinātu valsts budžetu un tādējādi sniegtu lielāku finansiālu atbalstu veselības nozarei /../". Es saprastu, ja VM ar šādu iniciatīvu nāktu klajā, kā mērķi deklarējot sabiedrības veselības uzlabošanu, bet nē - meklēt ar ko aizlāpīt budžeta caurumus ir prioritāte. Es tiešām ar lielu interesi vērošu, kā (i) tiks definēta "neveselīga pārtika" un (ii) kas būs tie definētāji (jo lobiju grupas šajā gadījumā strādās ļoti aktīvi). Ok, ir pārtikas produktu grupa, kur viss skaidrs - alkohols, tabaka. Bet kaut kā tieši ar šīs grupas akcīzes nodokļa palielināšanu pēdējos gados nemaz tik labi neiet. Ja tabakai akcīze vēl ir ok, tad stiprajam alkoholam akcīze šķiet daudz par zemu, īpaši samērojot ar to postu, ko tas nodara LV. Acīmredzot lobijs pārāk spēcīgs. Tāpat skaidrs, ka saldinātie dzērieni (kas jau tiek aplikti ar akcīzi) ir kaitīgs produkts, jautājums vien ir par akcīzes likmi, kas, manuprāt, ir smieklīga s