Pārdomas par šodienas politiskajiem satricinājumiem
Jāatzīst, ka šodien ir kārtējā crazy diena. To, ka Dombrovskis varētu atkāpties es vēl kaut kā spēju iedomāties. Ņemot vērā, ka koalīcija kā tāda pēc iepriekš piedzīvotā NA demarša, jau tāpat bija faktiski izjukusi, skaidrs bija, ka arī valdība ir ārkārtīgi nestabila un varētu kādā brīdī krist. Tādējādi Dombrovskim no stratēģiskā viedokļa bija virkne ar variantiem - (i) atkāpties, lai 11 mēnešus "padarbojas" kāds cits spēks un sevi norok; (ii) atkāpties, lai kandidētu EP vēlēšanās; (iii) atkāpties, jo vienkārši cilvēcīgi noguris no visa šī un grib normālu darbu par normālu viņa CV atbilstošu atalgojumu; (IV) neatkāpties un sākt "svaidīt pa stūriem" atbildīgos ministrus; utt. Un tomēr... ņemot vērā šodienas sejas mīmiku un asaras, kas tā vien gribēja izrauties laukā preses konferences tiešraidē, es ticu, ka lēmums ir emocionāls. Un nav nozīmes vai viņa iekšējais vadzis lūza vai tiešām viņš tik ļoti pārdzīvo par Zolitūdi... šoreiz es ticu lēmuma emocionālajai pu