Aizsardzības budžets - vai viss tik slikti kā to mālē?
Pēdējā laikā saistībā ar
Krievijas un Ukrainas krīzi ir aktualizējies jautājums par aizsardzības jomas
finansējumu. Iestājoties NATO, Latvija apņēmās aizsardzības jomai veltīt 2% no
IKP.
Mazliet atkāpjoties no raksta tēmas – mans personīgais viedoklis par aizsardzības budžetu ir tāds, ka tā ir „spēļmantiņa” lielajām valstīm, kamēr mazo valstu gadījumā aizsardzības budžets ir nepieciešams tik liels, lai nodrošinātu robežsardzi, kā arī nepieciešamības gadījumā varētu vismaz formāli pretstāvēt potenciālajam agresoram. Mazliet atkā Manuprāt, vismaz LV gadījumā budžeta izdevumu pusē ir tik daudz prioritāšu, kurām finansējums nepieciešams pirmkārt, ka par aizsardzības budžeta pieaugumu runāt šķiet bezjēdzīgi. Bet tāpēc jau demokrātija ir tāda kāda tā ir – cilvēki ir dažādi un viedokļi arī. Tomēr pēdējā laika politiķu solījumi palielināt aizsardzības budžetu mani mazliet kaitina. Man nešķiet pieņemami, ka dažu "tanku" iegāde vai modernāku ieroču iegāde, lai palielinātu LV pretestības spēju potenciālā agresora iebrukuma gadījumā par dažām stundām, ir racionāla, tajā laikā, kad bērnu slimnīcas korpusi tiek būvēti par tautas ziedojumiem. Es saprotu, ka ģeopolitiskā situācija ir ļoti sarežģīta, tomēr nedomāju, ka papildus papildus tēriņi aizsardzībai ko būtiski mainīs no stratēģiskā viedokļa.
Tomēr ar šo rakstu netaisos spriest par aizsardzības budžeta lietderīgumu, par to lai lemj tautas iebalsotie Saeimas deputāti. Šeit vairāk par principu kā tiek atspoguļoti dati, kas, manuprāt, mazliet nepilnvērtīgi ataino budžeta reālo struktūru. LV mediji ir pilni ar ziņām, ka Latvijai tiek aizrādīts par to, netiek pildīts NATO 2% nosacījums. Un, protams, šāda veida informācijas fons veikli var tikt izmantots, lai veiktu papildus pieprasījumus budžetā, kā arī nodarboties ar pirms-vēlēšanu populismu. Tāpēc tālāk rakstā - tīri par skaitļiem, cenšoties izvairīties no liekas subjektivitātes.
Mazliet atkāpjoties no raksta tēmas – mans personīgais viedoklis par aizsardzības budžetu ir tāds, ka tā ir „spēļmantiņa” lielajām valstīm, kamēr mazo valstu gadījumā aizsardzības budžets ir nepieciešams tik liels, lai nodrošinātu robežsardzi, kā arī nepieciešamības gadījumā varētu vismaz formāli pretstāvēt potenciālajam agresoram. Mazliet atkā Manuprāt, vismaz LV gadījumā budžeta izdevumu pusē ir tik daudz prioritāšu, kurām finansējums nepieciešams pirmkārt, ka par aizsardzības budžeta pieaugumu runāt šķiet bezjēdzīgi. Bet tāpēc jau demokrātija ir tāda kāda tā ir – cilvēki ir dažādi un viedokļi arī. Tomēr pēdējā laika politiķu solījumi palielināt aizsardzības budžetu mani mazliet kaitina. Man nešķiet pieņemami, ka dažu "tanku" iegāde vai modernāku ieroču iegāde, lai palielinātu LV pretestības spēju potenciālā agresora iebrukuma gadījumā par dažām stundām, ir racionāla, tajā laikā, kad bērnu slimnīcas korpusi tiek būvēti par tautas ziedojumiem. Es saprotu, ka ģeopolitiskā situācija ir ļoti sarežģīta, tomēr nedomāju, ka papildus papildus tēriņi aizsardzībai ko būtiski mainīs no stratēģiskā viedokļa.
Tomēr ar šo rakstu netaisos spriest par aizsardzības budžeta lietderīgumu, par to lai lemj tautas iebalsotie Saeimas deputāti. Šeit vairāk par principu kā tiek atspoguļoti dati, kas, manuprāt, mazliet nepilnvērtīgi ataino budžeta reālo struktūru. LV mediji ir pilni ar ziņām, ka Latvijai tiek aizrādīts par to, netiek pildīts NATO 2% nosacījums. Un, protams, šāda veida informācijas fons veikli var tikt izmantots, lai veiktu papildus pieprasījumus budžetā, kā arī nodarboties ar pirms-vēlēšanu populismu. Tāpēc tālāk rakstā - tīri par skaitļiem, cenšoties izvairīties no liekas subjektivitātes.
Budžets
≠ IKP!
Cik reižu esmu dzirdējis un
lasījis komentārus, ka 2% tas taču nekas nav. Bet cilvēki, kas ikdienā nestrādā
ar budžeta skaitļiem, bieži aizmirst, ka 2% no IKP nav 2% no visiem
budžeta izdevumiem. Tas ir no IKP! Bet budžeta izdevumi ir vien aptuveni 1/3
daļa pret IKP. Kas nozīmē, ka 2% no IKP, ir aptuveni 6% no budžeta izdevumiem.
Un par šo lietu tiek ļoti bieži aizmirsts. Kad cilvēkam jautā, vai viņš ir
gatavs 2% no saviem samaksātajiem nodokļiem tērēt aizsardzībai, tad atbilde visbiežāk būs „jā,
protams”, bet kā būtu 6% gadījumā?
1.attēls. Kopbudžeta ieņēmumi
pret IKP %
Datu avots: Eurostat
Kad esam noskaidrojuši, ka NATO nosacījums ir 2% no IKP (2-3.lpp), tad vērts palūkoties kāda ir valstu kopbudžeta
ienākumu attiecība pret IKP. Kā redzams attēlā nr.1, tad LV attiecība ir viena
no zemākajām ES. Iemesli ir dažādi, tomēr par to citreiz (zemais īpašuma nodokļu slogs, ēnu ekonomika,
tranzīta sektora lielais īpatsvars u.c. faktori). Tikmēr vadībā, protams, ir
valstis ar augstu nodokļu slogu un attiecīgi sniegto sabiedrisko pakalpojumu klāstu –
Skandināvijas valstis un Francija. Interesanti, ka zemākais īpatsvars ir
Lietuvā, kas acīmredzot saistāms ar tranzīta biznesa un naftas biznesa augsto
īpatsvaru (kura devums IKP ir augsts, bet nodokļu ieņēmumos zemproporcionāls).
2.attēls. Latvijas kopbudžeta izdevumi
COFOG* dalījumā, % no IKP
Datu avots: Eurostat
* Classification of the Functions of Government
* Classification of the Functions of Government
Nav noslēpums, ka LV kopš iestāšanās
NATO, pat tuvu nav tērējusi 2% no IKP aizsardzības jomai. Pēdējos gados tas ir
tuvāk 1% no IKP. Tomēr es negribētu piekrist dominējošam viedoklim un
aizsardzības resora vaimanām, ka esam sliktākie Eiropā utt. 3.attēlā ir
attēloti izdevumi aizsardzībai % no IKP, kur kā redzams tiešām esam vieni no
pēdējiem Eiropā. Starp citu, tas, ka Latvija aizsardzībai tērē maz nav nekāds
jaunums, bet intereses pēc aicinu pievērst uzmanību cik valstis Eiropā izpilda
2% nosacījumu... Arī šajā NATO publikācijā var redzēt detalizētāku starpvalstu aizsardzības budžetu sadalījumu.
3.attēls. Kopbudžeta izdevumi
aizsardzībai, % no IKP
Datu avots: Eurostat
Atgriežoties pie tā, ko rakstīju
raksta sākumā - % no IKP neatspoguļo patiesās budžeta izdevumu preferences, jo
budžeta ieņēmumu/izdevumu īpatsvari pret IKP starp dalībvalstīm būtiski atšķiras
(1.attēls). Tāpēc interesanti paraudzīties uz 4.attēlu, kur izdevumi
aizsardzībai ir attiecināti nevis pret IKP, bet gan pret kopbudžeta izdevumiem,
t.i. parāda cik % no budžeta tiek tērēti aizsardzībai. Interesanti, ka šādā
griezumā LV budžeta diskusijas gandrīz nenotiek – pārsvarā tiek runāts par
izdevumiem attiecībā pret IKP, kas normāli cilvēkiem neko neizsaka vai rada
nepareizu priekšstatu.
4. attēls. Kopbudžeta izdevumu
aizsardzībai, % no kopbudžeta izdevumiem (2012.gads)
Datu avots: Eurostat
4.attēlā redzami izdevumi
aizsardzībai % no kopbudžeta izdevumiem, un te LV neizskatās tik slikti kā to mēdz
atspoguļot masu medijos. Aiz Latvijas ir tādas valstis kā Īrija, Austrija,
Beļģija, Čehija, Slovēnija, Spānija, Portugāle un pat Vācija. Latvija faktiski
ir turpat blakus eiro zonas vidējam rādītājam. Protams, jāizceļ Igaunijas augstā
vieta, kā arī tas, ka Lietuva ir mums gabaliņu priekšā. Tomēr uzskatu, ka tieši
šādā griezumā būtu jāraugās uz datiem. Vismaz tik ilgi, kamēr LV ieņēmumu īpatsvars
pret IKP ir tik zems. Tas precīzāk atspoguļo preferenču sadalījumu budžetā, nevis tautsaimniecības struktūras īpašības. No otras puses, interesanti, kādēļ NATO ir izvēlējušies šādu benchmark - 2% no IKP, nevis piemēram 5-6% no budžeta izdevumiem.
Rezumējot: neesmu pret to, ka aizsardzības budžets, iespējams, būtu jāpalielina, tomēr tam jānotiek pakāpeniski un nepārkāpjot racionālas robežas. Esmu par to, ka budžeta plānošana ir atvērta un "lietotājiem" saprotama - t.i. dati tiek apskatīti no vairākiem aspektiem nevis atspoguļoti vienpusīgi un dažreiz arī tendenciozi. Es neiebilstu, ja aizsardzībai tērēsim 2% no IKP, bet tam ir jābūt pie nosacījuma, ka arī mūsu kopbudžeta ienākumu/izdevu īpatsvars pret IKP ir līdzvērtīgs pārējām NATO dalībvalstīm - pretējā gadījumā 2% kritērija izpilde nozīmētu, ka no budžeta aizsardzībai tērējam vairāk nekā lielākā daļa bloka valstu. Protams, rodas loģisks jautājums - vai, lai palielinātu aizsardzības budžetu ir nepieciešams palielināt arī ienākumu/izdevumu attiecību pret IKP? To nu es nemācēšu atbildēt - tam ir jābūt rakstītam partiju politiskajās programmās. Faktiski tā būs viena lieta, kuru meklēšu rudenī partiju programmās (kaut gan šaubos vai kāda no partijām būs tik progresīva, ka līdz šādām lietām vispār aizdomāsies)...
Rezumējot: neesmu pret to, ka aizsardzības budžets, iespējams, būtu jāpalielina, tomēr tam jānotiek pakāpeniski un nepārkāpjot racionālas robežas. Esmu par to, ka budžeta plānošana ir atvērta un "lietotājiem" saprotama - t.i. dati tiek apskatīti no vairākiem aspektiem nevis atspoguļoti vienpusīgi un dažreiz arī tendenciozi. Es neiebilstu, ja aizsardzībai tērēsim 2% no IKP, bet tam ir jābūt pie nosacījuma, ka arī mūsu kopbudžeta ienākumu/izdevu īpatsvars pret IKP ir līdzvērtīgs pārējām NATO dalībvalstīm - pretējā gadījumā 2% kritērija izpilde nozīmētu, ka no budžeta aizsardzībai tērējam vairāk nekā lielākā daļa bloka valstu. Protams, rodas loģisks jautājums - vai, lai palielinātu aizsardzības budžetu ir nepieciešams palielināt arī ienākumu/izdevumu attiecību pret IKP? To nu es nemācēšu atbildēt - tam ir jābūt rakstītam partiju politiskajās programmās. Faktiski tā būs viena lieta, kuru meklēšu rudenī partiju programmās (kaut gan šaubos vai kāda no partijām būs tik progresīva, ka līdz šādām lietām vispār aizdomāsies)...