Miesnieks.com

Florences katedrāle/ Duomo Kā vienu no ceļojuma centrālajiem mērķiem bijām izvēlējušies Florenci. Kad sākām plānot ceļojumu Florenci vairākkārtīgi atstājām "aiz borta", jo šķita, ka pārāk tālu uz dienvidiem (ilgi jāceļo) un pārāk karsti. Tomēr doma, ka būsim tik tuvu nelaida vaļā, kā rezultātā vairākas reizes pārplānojām ceļojumu, un ieplānojām 3 naktis rezidencē Florencē. Kādēļ Florence? Jo Florence faktiski ir viens no Itālijas kā valsts pastāvēšanas iedibinātājiem – no Florences nāk tik daudz slavenu cilvēku, ka nemaz nesākšu uzskaitīt – arhitekti, mākslinieki, politiķi, ārsti, izgudrotāji utt. Turklāt Florence 19.gs. kādu laiku ir bijusi arī Itālijas galvaspilsēta. Jāatzīst, ka Florence man vienmēr apskatāmo vietu "rangā" ir bijusi augstāk par, piemēram, Romu. Vēlējos redzēt ar savām acīm tās vietas, par kurām tik daudz mācīts vēstures, ģeogrāfijas un kultūrvēstures stundās. Atceros, kā pirms kontroldarba mēģināju iekalt galvā to Brunelleschi J

 Kad plānojām ceļojumu, sapratām, ka starp Komo un Florenci (kas ir sava veida must-do , ja jau esi Ziemeļitālijā) vēlamies apmeklēt kādu no Emilia-Romagna pilsētām un pie reizes Itālijas gastronomijas mekām – Parmu (Parmas siers, šķiņķis), Modenu (balzāmetiķis) vai Boloņu ( bolognese ). No sākuma sliecāmies par labu Parmai, bet beigās, pērkot dzelzceļa biļetes, izdevīgāk sakrita laiki Boloņai. Nevarētu teikt, ka mūsu ekspektācijas par Boloņu būtu bijušas ļoti augstas, bet rezultāts bija negaidīts… Frecciarossa dodas prom Kā jau rakstīju iepriekšēja blogā par ceļojuma sākumu Komo un Lugano , tad brauciens uz Boloņu mūsu izpratnē bija lielāks piedzīvojums par pašu Boloņu. Vienmēr, kā aviācijas un dzelzceļa entuziasts, gribēju izbraukt ar īstu ātrvilcienu. Līdz šim biju braucis ar tiem vilcieniem, kas Eiropā sasniedz 200 un mazliet vairāk km/h, bet Frecciarossa (tulk. – sarkanā bulta) atsevišķos Milānas – Florences maršruta posmos sasniedz ātrumu tuvu 300 km/h un pat nedaudz

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Nesen ar Polundru atgriezāmies no apceļojuma pa Ziemeļrietumu Itāliju. Pavadījām tur 12 dienas, un kā vienmēr uz vietas nesēdējām. Sākām ar dažām dienām pie Komo ezera (par bāzi izvēlējāmies Komo pilsētu), izmetām nelielu loku pa Šveici, tad devāmies tālāk uz dienvidiem - Boloņu un tūristu pilno, bet neapšaubāmi fascinējoši skaisto Florenci. Tad piestājām uz pāris  Gelati pie Pizas torņa, un pavadījām vairākas dienas Ligūrijas jūras piekrastē. Par bāzi tur izvēlējāmies pilsētu La Spezia , no kurienes ērti apskatīt Cinque Terre ciematiņus. Savukārt atpakaļceļā piestājām uz pāris dienām Milānā. Uzreiz jāteic, šoreiz, cerībā uz labu vīnu degustāciju, auto neīrējām, – izmantojām tikai vietējo sabiedrisko transportu. :) Un faktiski tas bija faktors, kas ceļojumam šoreiz piedeva papildus jautrību. Tie, kas lasīja manus blogus par Parīzi , atceras, kā neveicās ar transportu man tur. Kamēr biju Parīzē, arī Polundrs ceļoja - uz Frankfurti. Un arī viņai ar transportu viss negāja gludi. :D