Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: augusts, 2015

Favignana - miera osta Sicīlijā

Attēls
Aptuveni tāda sajūta ir dzīvojoties Faviņānā   Laiku pa laikam man kāds pajautā, kas ir bijusi viena vieta no maniem ceļojumiem, kur man gribētos atgriezties. Lai arī prātā nāk vairākas vietas, viena no tām noteikti ir Faviņāna ( Favignana ) – neliela sala 3 salu arhipelāgā netālu no Sicīlijas krastiem. Pats ceļojums uz Sicīliju mums, četru cilvēku grupai, izvērtās ļoti aizraujošs (visa ceļojuma apraksts: http://www.miesnieks.com/2013/02/vins-saule-kristalzils-udens-14-dienas.html ), bet šī ceļojuma spilgtākais mirklis, manuprāt, bija tieši dienas, ko pavadījām Faviņānā. Kādēļ? Īstenībā diezgan grūti izskaidrot. Mūsu ceļojumā apkārt Sicīlijai (Palermo-Trapani-Favignana-Agrigento-Caltagirone-Siracusa-Taormina-Castelmola) mēs redzējām Sicīliju no vairākiem skatpunktiem. Gan urbāno Palermo, gan senatnīgo Eriči burtiski debesīs virs Trapani, gan Agrigento ar tās vēsturiskajām liecībām, gan tūristu pilno Taorminu. Visu vietu apmeklējums radīja galvā nedaudz jūkli, ilgu laiku domāju,

"Latvijas Augi" - grāmata, kurai jābūt katra sevi cienoša dabas entuziasta plauktā

Attēls
Ņemts no www.gandrs.lv Iedomājos, ka nekad neesmu rakstījis apskatu par grāmatu (kur gan interesē ekonomikas un pavārgrāmatas :)). Arī šoreiz īsti nerakstīšu grāmatas kritiku. Nav tā, ka grāmatas nelasu, bet ļoti daudzas grāmatas lasu pa diagonāli, paņemot to, kas man svarīgs. Tā, piemēram, lasu dažādas ekonomikas grāmatas - ir lietas, kas mani tajās interesē vairāk, tāpēc lasu vien atbilstošās sadaļas. Tomēr par šo grāmatu nevarēju neuzrakstīt. Un rakstu vien tādēļ, ka esmu sajūsmināts par grāmatu, ko ilgstoši esmu gribējis iegūt savā īpašumā, bet tās cena visu laiku mani atturēja no tās iegādes (lai arī tā ir pilnīgi atbilstoša, vnk budžetā nebija naudas tādam pirkumam). Runa ir par Normunda Priedīša sarakstīto un Gandra  izdoto enciklopēdiju "Latvijas Augi". Jā, esmu pamanījis – pasaule mainās. Kindle tupina savu uzvaras gājienu, PDF ir formātu karalis utt. Bet, sauciet mani par vecmodīgu, nekas nespēj aizstāt to sajūtu, kad darba dienas vakarā apsēdies dīvānā ar