Miesnieks.com

Nesen, pēc ilgāka laika pārtraukuma, biju iegājis Rīgas Centrāltirgū. Neapšaubāmi, pēdējos gados tirgus pakāpeniski tiek labiekārtots – dārzeņu paviljons tagad vairāk atgādina dārzeņu mākslas galeriju – no turienes ir gandrīz neiespējami aiziet tukšām rokām. Lasīju arī, ka jau tuvākajā laikā notiks vērienīgi darbi gastronomijas paviljonā, kā arī zivju paviljonā. Tomēr viena lieta mani joprojām pārsteidz – nu cik gan grūti var būt tikt vaļā no kontrabandas tirgotājiem. Jā, viņi vairs nav tik uzbāzīgi kā pirms 10 gadiem, bet tajās 10 minūtēs, ko pavadīju tirgū, manas ausis sadzirdēja trīs piedāvājumus "сигареты…". Ja agrāk nekautrējās šos vārdus izkliegt (komplektā ar "спиртик" un "водка"), tad tagad tā klusi un nemanāmi novelk pie sevis ar dīvainu velkošu tonalitāti "сиии-гаааа-реты". :) Es saprotu, ka šos darboņus tiešām ir grūti iztvarstīt, bet kur problēma organizēt kontrolpirkumus, ja jau paši piedāvā preci? Laikā, kad tiek runāts par fina

 Ņemts no: www.g3newswire.com  Šodien pienākusi neliela bloga jubileja – 100 000 skatījumu . Nopietniem blogeriem šis, protams, tāds nebūtisks skaitlis, bet tad, kad es savējo taisīju, nebiju domājis, ka tādus ciparus sasniegšu. Neesmu klasisks blogotājs (tā laikam visi saka) – rakstu visai reti – par ceļojumiem, kuros esmu bijis (lai arī ne par visiem – dažreiz gribas emocijas paturēt pie sevis) un par tēmām, kuras man pēkšņi ir bijušas aktuālas. Tāpēc arī tēmu loks visai plašs – no dārzniecības līdz virtuvei, politikai, ekonomikai vai ikdienas novērojumiem. Populārākie gan neapšaubāmi šajā laikā ir bijuši tie raksti, kuru dēļ blogu izveidoju – ceļojuma apraksti. Pārliecinoši populārākais raksts ir bijis ceļojuma apraksts uz Islandi, tas gan izceļas ar to, ka rakstīts angliski (ļoti labi norāda uz to, kāds ir potenciāls rakstīt angliski nevis "vietējam tirgum"). Ja blogam būtu komerciāla ievirze, tad laikam tiešām būtu bijis vērts rakstīt angliski. :)

Vakar braucu vilcienā savā ierastajā maršrutā Garciems-Rīga. Laiks pretstatā šodienai bija salīdzinoši labs – spīdēja saulīte un bija silti. Neilgajā, aptuveni 30 minūšu, braucienā redzēju 4 piknikotāju saietus. Tas pats par sevi nebūtu nekāds pārsteigums, bet mani izbrīnīja fakts, jeb sakarība, ko pamanīju. Proti visos četros gadījumos pikniks bija ierīkots vietā, ko raksturoja trīs elementi. 1) Netālu no dzelzceļa (quite obvious - redzēju tač' viņus pa vilciena logu). 2) Pikniks notiek 10-20m attālumā no dzelzceļa un...kapiem otrā pusē. T.i. pikniks notiek starp dzelzceļu un kapiem. 3) Uz palaga/galdauta (vai kā nu lai to sauc) ir redzama plastmasas divlitrene ar alu (ja vien nav iepildīts kas cits). Tad nu braucu un domāju – kādēļ šādai neapšaubāmi kolorītai kompozīcijai ir tāds šarms, ka nav iespējams paiet 500m tālāk, kur ir upe, parks, mežs vai jebkas cits, kas man šķistu piemērotāks piknikam. Polundrs izvirzīja versiju, ka tie ir cilvēki, kas tikko bijuši kapos, apkopt