Miesnieks.com

Aizvadītajās Jāņu brīvdienās kļuva tik karsti, ka pat Garupē vienā no dienām kļuva neizturami. Tāpēc ilgi nedomādami, ar Polundru devāmies ceļojumā. No mājām izkasījāmies pēc vienpadsmitiem, bet sāka kļūt tik karsti, ka bija vienalga kurp braukt, galvenais, ka mašīnā ar vēsu gaisu. Kur braukt karstā laikā? Protams uz ziemeļiem - uz Pērnavu. Lai arī it kā tuvākie kaimiņi, bet ne es, ne Polundrs tā īsti Igaunijā nebijām bijuši. Jā, pāris reizes Tallinā, bet visbiežāk piestājot darba darīšanās vai īsā atpūtas braucienā. Šoreiz plānošanas nekādas, attiecīgi arī ekspektāciju gandrīz nekādu. Attaisījām karti, paskatījāmies - kurp braucam? Pērnava izskatījās pietiekami tuva/tāla un eksotiska opcija. Ko mēs zinājām par Pērnavu? To, ka tā ir Igauņu kūrortpilsēta, kā mūsu Jūrmala. Ko vēl? Neko. Polundrs reizi brauca cauri, atceras koka apbūvi. No Garupes līdz Pērnavai nokļuvām divās stundās. Līdz robežai auto kolonnas plūsma ir ar vidējo ātrumu 100-110 km/h. Tiklīdz iebraucam Igaunijā, tā

Pēdējās dienās dzīvojos pa Garupi atvaļinājuma režīmā. Lai arī ar apvidu esmu pazīstams daudzus gadus, nekad nebiju devies tālākos pārgājienos. Atvaļinājuma režīms beidzot ļāva kaut nedaudz apmierināt savu kāri pēc izzināšanas. Devos divos īsos pārgājienos un divos velobraucienos. Pļavās pie Garciema Pārgājienā devos maršrutā Garupe - Carnikava - Garupe (9.10 km) . Izmantoju meža takas. Ceļš vienā virzienā aizņem ap 40 minūtes. Mežs ļoti bagāts ar mellenājiem, brūklenājiem un atsevišķās vietās - kazenājiem. Pārgājiens ļoti vienkāršs - kalnu nav, arī takas labas, pārsvarā nav pārlieku smilšainas. Virzienā turp gāju pa taku, kas iet gar Langas upi, atpakaļ - pa meža takām netālu no šosejas. Pa ceļam redzēju Carnikavas jauno projektu galu - iespaidīgi, kad pēdējo reizi biju tajā Carnikavas galā, tur bija mežs. Nepatika, ka dažās vietās mežā izveidojušās izgāztuves, kur cilvēki (ruk-ruk) riktīgi piemēslojuši. Šajā pārgājienā pirmo reizi dzīvē brīvā dabā redzēju ūpi. Carnikavā ietu

Nu jau Rīdzinieki gandrīz mēnesi ir nodzīvojuši savā vasarnīcā. ( 1.daļa te ) Šķūnī Rīdzinieks bez nelielām malkas rezervēm uzgāja dažāda veida instrumentus, kurus lielākoties savā dzīvē ir redzējis vien televizorā vai  cenuklubā . Kaplis, 3 veidu grābekļi, lāpstas, zāģi, cirvis, dārza grieznes un vēl viss kaut kas, kam nosaukumu Rīdzinieks nezina. Nu tik sāksies! Cirvi pāris reizes pavicinot, Rīdzinieks saprot, ka to bērza bluķi nemaz tik viegli saskaldīt nevar. Ņemot vērā Rīdzinieka problēmas ar muguru, malkas skaldīšanas pasākums tiek atlikts uz nenoteiktu laiku. Bet grābeklis, kaplis un lāpsta taču arī ir! Tāpēc Rīdzinieki blakus esošajā pilsētiņā nopērk kasti ar salātlapu stādiem un 3 ķirbju stādus. Rīdzinieks ir lasījis, ka pelni ir labi augsnei. Viņš uzrok 3*4m lielu zemes gabalu, iestrādā pelnus no iepriekšējā vakara kamīna kurināšanas un teic Rīdziniecei, ka var stādīt. Tagad Rīdziniekiem ir dārziņš, kur aug salātlapas, trīs ķirbju stādi, rozmarīns un timiāns. Ah jā, arī t

Divi tīrasiņu pilsētnieki pārvākušies uz 4 mēnešiem uz vasarnīcu Pierīgā. Nav tā, ka rīdzinieki nav lāpstu turējuši rokās, bet tomēr - labāk orientējas branču, kafejnīcu un koncertu/kino pasaulē. Taisnības labad gan jāsaka, ka Rīdzinieks lielu daļu bērnības pavadīja blakus ciematā, tādēļ apkārtnes meži un jūra pazīstami. Zina kur meklēt sēnes, kur mellenes un kazenes, zina arī īsākās takas utt. Pagājušas divas nedēļās, pirmie puni, pārsteigumi, sajūsma un neizpratne. Lieku "1.daļa", jo nešaubos, kas tas tikai sākums, un turpinājums noteikti sekos. Garo (patiesībā īso) vakaru sabiedrotais - kamīns Vasarnīca tiek meklēta ilgi un sistemātiski. Līdz " paralyzed by analysis " statusam, kad šķiet, ka vairs neko nedabūs. Pēc n-tajiem braucieniem lūkoties vasaras mītni, tomēr viens īpašums iekrīt acīs. Koka mājele, ar visu, kas nepieciešams - ir ūdens, ir elektrība, ir kamīns, salīdzinoši liels pagalms. Liekas, ka derēs. Nevienas durvis pašā mājā aiztaisīt līdz