Rīdzinieki vasarnīcā (1.daļa)

Divi tīrasiņu pilsētnieki pārvākušies uz 4 mēnešiem uz vasarnīcu Pierīgā. Nav tā, ka rīdzinieki nav lāpstu turējuši rokās, bet tomēr - labāk orientējas branču, kafejnīcu un koncertu/kino pasaulē. Taisnības labad gan jāsaka, ka Rīdzinieks lielu daļu bērnības pavadīja blakus ciematā, tādēļ apkārtnes meži un jūra pazīstami. Zina kur meklēt sēnes, kur mellenes un kazenes, zina arī īsākās takas utt. Pagājušas divas nedēļās, pirmie puni, pārsteigumi, sajūsma un neizpratne. Lieku "1.daļa", jo nešaubos, kas tas tikai sākums, un turpinājums noteikti sekos.

Garo (patiesībā īso) vakaru sabiedrotais - kamīns

  • Vasarnīca tiek meklēta ilgi un sistemātiski. Līdz "paralyzed by analysis" statusam, kad šķiet, ka vairs neko nedabūs. Pēc n-tajiem braucieniem lūkoties vasaras mītni, tomēr viens īpašums iekrīt acīs. Koka mājele, ar visu, kas nepieciešams - ir ūdens, ir elektrība, ir kamīns, salīdzinoši liels pagalms. Liekas, ka derēs. Nevienas durvis pašā mājā aiztaisīt līdz galam nevar, vējš svilpo, bet ko tad vasarai vairāk vajag?
  • Ievākšanās notiek raiti, faktiski visa iedzīve tiek pārcelta uz vasarnīcu. Pārceļas arī uz palodzes augošie zaļumi, citronkoki, orhidejas utt. Pēc Kr. Valdemāra ielas siltumnīcas, augi brīvā dabā redzami atdzīvojas. Cerams, ka tas pats notiks ar Rīdziniekiem.
  • Virs mājas priede ar visām no tām izrietošajām sekām. Pagalms pilns ar čiekuriem. Rīdziniecei, naktī neviltos pārsteigums par skaņu, kas rodas čiekuram triecoties pret jumta segumu - šķiet, ka kāds staigā pa istabu.
  • Pļaujmašīna. Elektriskā pļaujmašīna ar vadu. 20 minūtes līdz pirmajai reizei, kad Rīdzinieks gandrīz pārbrauc pāri vadam. Vēl 5 minūtes un pūliņi vainagojas panākumiem. Noveicas - tikai izolācija pabojāta. Rīdzinieks noteipo izolāciju un mauc tālāk. Gabals absolūti nelīdzens, pļaujot zāli Rīdzinieks vismaz daļēji sajūtas kā Dakāras rallija pilots. Kurmja rakumi ik pēc 10m, arī svaigi.
  • Teritorijai nav sētas. No kaimiņiem to šķir vien nelieli krūmiņi. Attiecīgi dzīvnieku pasaules takas šķērso teritoriju. Teiksim tā, divās nedēļās atnākt nokārtoties Rīdzinieku zālājā par absolūtu nepieciešamību uzskatīja lielākā daļa kaimiņu suņu. Daži pat rūc uz Rīdziniekiem- no sērijas: "Ko Jūs te darāt manā teritorijā?".
  • Aukstums. Siltumizolācijas īsti nav. Ko nu tur - šķirbas durvju un logu ailēs ir tik lielas, ka iekštelpu temperatūra ir +/- 3 grādu amplitūdā no āra temperatūras. Uz nakti iekurinot kamīnu un ieslēdzot elektrisko sildītāju, guļamistabā var iegūt komfortablu temperatūru. Bet iznākšana no guļamistabas katru rītu līdzinās kontrastdušai.
  • Netālu no vasarnīcas ir ciemata galvenais (nu labi, labi - vienīgais) veikals. Viss ir kārtībā. Ir viss, kas nepieciešams un pat vairāk. Katrā no piejūras ciematiem veikalā ir arī vietējā marinējuma šašliks. Ja blakus ciematā ir pavisam klasiska recepte, kur izņemot sīpolus, piparus, sāli un etiķi, šķiet, nekas netiek lietots, tad Rīdzinieku apdzīvotā ciemata veikala šašliks ir daudz advancētāks - šķiet Kaukāza tipa šašliks adžikas mērcē. Bet stāsts ne par to. Visplašākajā izvēlē ir pieejams alkohols. Tik plašā klāstā lētā gala stipro alkoholu es līdz šim nebiju redzējis. Un piektdienas vakari/sestdienas rīti, kad Rīdzinieks aiziet uz veikalu pakaļ gardai biezpienmaizei, liecina, ka pieprasījums pēc šā alkohola ir liels. 3 pircēji no 4 rindā priekšā gaida uz "plakano". Rīdzinieks analītiski novērtē, ka plauktos ir 26 veidu dažādi "plakanie". Krējums viens.
  • No rītiem vilciena stacijā ir vien 4-5 cilvēki...un blusains vietējais kaķis bez astes. Kaķis ļoti komunikabls - parunājas ar visiem vilciena gaidītājiem. Stacijā biļešu kase nedarbojas, laikam neracionāli tādu turēt vaļā tik mazam braucēju skaitam. Ja braukt ar vilcienu, tad jārēķinās, ka nokļūšana no/līdz darbam aizņem laiku un spēkus. Nav kā Rīgā, kad Rīdzinieks 20 minūšu laikā varēja aizstaigāt līdz darbam. Tagad tikai nokļūšana līdz ciemata stacijai aizņem 20 minūtes, tad 35 minūšu brauciens un vēl 20 minūšu pastaiga. Un vakarā pretējā virzienā. Pretī atkal bezastainais kaķis...
  • Vienu dienu Rīdzinieks twitterī izlasīja, ka jūrā ūdens ļoti silts. Paskatījās arī LVĢMC prognozi/novērtējumu. Tiešām - rāda +20°C. Vilcienā atpakaļceļā no darba  Rīdzinieks pierunāja kolēģi, kurš dzīvo blakus ciematā, ka jāiet peldēties. Kolēģis bija bažīgs, šosezon vēl nepeldējies, arī šajā apvidū dzīvo tik pirmo gadu, bet piekrita. Pēc kāda laika Rīdzinieks un kolēģis tiekas pie jūras starp abiem ciematiem. Brienot iekšā jūrā Rīdzinieks tik saskatījās ar kolēģa draudzeni, kura šajā apvidū dzīvo jau sen, un ļoti labi saprot kāda ir patiesā situācija, t.i. ūdens temperatūra... Vairāk par +14°C nebija. Rīdziniekam kājas stindzināja. Bet nu jābrien tālāk, jātēlo, ka viss ok - lai jau kolēģis atklāj peldsezonu :). Dažas dienas vēlāk gan ūdens tiešām bija 18°C, gandrīz kā vasaras tipiskā ūdens temperatūra jūrā.
  • Ideja par vasarnīcu liekas romantiska. Bet vakaros pēc darba abi Rīdzinieki knapi spēj sevi piespiest aiziet līdz jūrai. It kā 15-20 minūšu gājiens pa kāpām, no kurām dažas varētu pretendēt uz Latvijas kalnu statusu, bet ne vienmēr izdodas pārvarēt slinkumu. Bet gājiens pa mežu smuks - tas tiesa. Cilvēku pie jūras faktiski nav, acīmredzot 20 minūšu pārgājiens pa kāpām ir par grūtu vairumam ciemata iedzīvotāju (skaidra lieta - 26 veidu "plakanie"...) Moržus, jeb roņus arī īsti neredz, ja neskaita pašu Rīdzinieku.
  • Kamīns tiek kurināts gandrīz katru dienu. Rīdzinieks ātri vien sapratis, kā atšķiras ļoti sausa malka no ne ļoti sausas malkas. Ilgstošais sausuma periods gan ļauj mežā savākt kokmateriālus iekuram. 
  • Kaimiņi mīl tusēt. Pagājušajā nedēļā Rīdziniekus pusdivpadsmitos vakarā pārsteidza krievu popmūzikas žanra "koncerts" blakus pagalmā. Gods kam gods - deju vakars tika aizvadīts ekspres-manierē - pusstundas laikā bija miers.
  • Veļu žāvēt saulē un vējā taču esot vislabāk - tā bija dzirdējuši Rīdzinieki. Tiešām, tā ir. Vien pie nosacījuma, ka kaimiņi nav tikko pa vējam uzlikuši grillu un sākuši grillēt cūkgaļas ribiņas. Rīdzinieks joprojām darbā sēžot jūt ribiņu smarža. 
  • Rīdzinieki ātri vien iestājušies arī vasarnieku ordenī, t.i. apmeklējuši "Depo" veikalu, noformējuši klienta karti, un atstājuši tur bezjēdzīgi daudz naudas. Tagad Rīdzinieki jūtas gatavi vasarai. 
Turpinājums sekos...

Pie jūras

Mežonīgā Langas upe

Pasaku mežs

Komentāri

  1. Nopirkāt vai īrējat? Ja otrais variants, kā reāli izskatās tas piedāvājums? Ir vairāki sakarīgi varianti, vai arī ķērāt pirmo, kas bija kaut cik ok?
    Vispār, kad var baukt desas cept? :D

    AtbildētDzēst
  2. Ar laiku tas kusteshanas nogurums pariet, kermenis pierod/uztrenejas

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

Komo ezers un Lugano

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums