RIX - HEL - RIX (1)

• Vismaz pagaidām es neesmu praksē saskāries ar to, ko man ir stāstījuši par somiem. Dominējošais viedoklis vismaz manā iepriekšējā informācijas telpā bija, ka viņi ir auksti, nekomunikabli un neizpalīdzīgi. Nezinu, varbūt šobrīd esmu trāpījis kādā “siltumnīcā”, bet kaimiņi ir ārkārtīgi jauki un izpalīdzīgi, veikalos pārdevēji ir kā no 5* viesnīcas apkalpojošā personāla (īpaši, ja salīdzina ar Maxima draudzīgo staffu). Par pieklājību un sabiedrības normu ievērošanu vispār nerunāsim. Pār sarkano gaismu neviens neiet (tikai es, un tad gan dabūju nosodošus skatienus no bērniem). Ja kāds redz nokritušu papīrīti, paceļ. Jaunieši atbrīvo vietu vecākiem cilvēkiem transportā bez aicinājuma. Un tā tālāk un vēl joprojām. Uz katra soļa Tu saskaries ar to, ka Tev apkārt ir līdzcilvēki. Tu viņus nepazīsti, viņi Tevi arī nē, bet dzīvojam kopā - vienā vietā, vienā sabiedrībā, vienā vidē. Es pieņemu, ka ar laiku es šo aspektu vairs nemanīšu, bet tagad, sākumā, tā atšķirība no LV ir gana kliedzoša. Un te nav runa par iekārtu (sociālisms, liberālisms utt.), bet gan normālu, cilvēcisku līdzāspastāvēšanu. Acīmredzot LV esam tomēr pārlieku daudz aizņemti ar savām ikdienas rūpēm, lai būtu iespējas vēl vairot cēlo.
• Atkritumu šķirošana. Šķiro visur un visu. Man dzīvoklī ir speciāla miskaste ar 6 nodalījumiem. Pagrabā konteineri katram atkritumu veidam. Darbā kabinetā nav miskastes - ir viena centralizēta stāvā, kur atkal - viss jāšķiro. No sākuma likās dīvaini, bet tagad jau pieradu. Dīvaini tajā ziņā, ka apēd ābolu, bet serdi noliec turpat uz galda, lai vēlāk, dodoties gar telpu, kur pieejamas miskastes, varētu to izmest. 
• Somijā vajadzēja attaisīt bankas kontu. Pirmais kultūršoks ir brīdī, kad sāc salīdzināt cenas par banku pakalpojumiem. Saproti, ka Latvijā šajā ziņā esam izlutināti. Jāmaksā par katru soli - norēķinu kontam mēneša maksa, kartei mēneša maksa, internetbankai mēneša maksa utt. Kad tomēr, esi atradis potenciālo banku, aizej uz filiāli, un konstatē, ka priekšā ir aptuveni 60 cilvēki, no kuriem aptuveni 40 ir…hmm…kā lai to pasaka… teiksim asociāli tipi - dzērāji, bezpajumtnieki utt (acīmredzot pabalstu saņemšana). Pēc gandrīz stundas gaidīšanas, tomēr devos atpakaļ uz darbu, un pārcēlu šo vizīti uz citu dienu. Nākamajā reizē gāju uz citu banku - viss kulturāli, klusi, mierīgi. Domāju - nu tūlīt būs. Aha…kā tad. Lai attaisītu kontu, iepriekš esot jāpierakstās. Domāju, “nu labi, atnākšu rīt”. Tuvākais laiks esot…pēc 3 nedēļām. “Ok, paldies”. Eju atpakaļ uz pirmo banku, šoreiz rinda mazāka. Apkalpo skaista somu blondīne ar zilām acīm - uzreiz teic, ka kontu varēs attaisīt tikai limitētu - kamēr man nav somu soc. nr., tikmēr kontā varēs tikai ienākt nauda. Kad būs soc. nr., tad varēs arī pārējās “ekstras” pieslēgt. Kas man atliek - kontu darbā prasa. Tā lūk, tagad man ir konts, kuru es varēšu izmantot pēc aptuveni mēneša. Darbā kolēģiem rādīju savu “Citadeles” interneta banku, mobilo aplikāciju un cenrādi - visi mēmi - daži puspajokam prasīja vai nerezidenti var attaisīt bankas kontu Latvijā. J
• Pēc 3 nedēļām smadzenes sāka mēreni “jūgties” valodu ziņā. Ikdienā strādāju angliski, domāju joprojām latviski. Ar daļu kolēģiem sarunājos krieviski + mācos somu valodu, bet darbā pārsvarā skan zviedru valoda. Naktīs mostos no murgiem, kuros pēkšņi “uzkaros”, jo nespēju izdomāt pareizo vārdu, salikt kopā teikumu vai vispār valodas jūk. Kļūst arvien grūtāk izveidot sakarīgu teikumu latviski. Un tas tik pēc viena mēneša.
• Uz ielām neesmu redzējis nevienu kaķi. Aizliegts. Suņu gan diezgan daudz, bet nevienu bez pavadas neesmu redzējis.
• Pirmo reizi dzīvē tā nopietnāk saskāros ar indukcijas plīts virsmu. Lai arī esmu gāzes vai vēl labāk malkas krāsns cienītājs, indukcijas plītij nav ne vainas salīdzinājumā ar elektrisko plīts virsmu ar ko mokos mājās. Protams, indukcijai nav ne vainas, ja esi informēts, ka Tev tāda ir. :D Šajā gadījumā sanāca, ka speciāli pirkto un vesto pannu nāksies vest atpakaļ. Liels bija mans pārsteigums, kad uz plīts ieraudzīju uzrakstu “induction” :)
• Pārtikas cenas Somijā. Jā, Somijā ir dārgi. Tomēr ir viens liels “BET”. Ir virkne produktu, kuriem cenas ir zemākas nekā Latvijā. Neticami, bet fakts. Pārsvarā tā ir no citām valstīm importētā pārtika. Itālijas un Āzijas valstu virtuves cienītājiem lētāk ir Helsinkos nekā Rīgā. Eksotiskie augļi un dārzeņi te ir lētāki. Arī atsevišķi vietēji dārzeņi dīvainā kārtā ir lētāki. Piena produkti caurmērā ir tikpat dārgi, bet vismaz šobrīd sviests, saldais krējums un piens ir pieejams lētāk. Un jau atkal – franču un itāļu sieri ir mazliet lētāki. Gaļa ir dārgāka – cūkgaļa un vistas gaļa nedaudz, liellops daudz dārgāks. Alkohols, protams, ir būtiski dārgāks. Bet dārgajā galā cenu diference izlīdzinās. Jā, šeit pa lēto nepiedzersies :), bet, ja vēlies ko kvalitatīvu, var gadīties, ka būs pat lētāk nekā LV. Faktiski te var redzēt, kā praksē salīdzinājumā ar tik mazu tirgu kā LV darbojas economy of scale. Cita lieta - preču klāsts. Joprojām katrs gājiens uz pārtikas veikalu man ir kā gājiens uz muzeju - dārzeņu/augļu nodaļās “uzkaros”, telefonā gūglēju dažādus dīvainus, iepriekš neredzētus augļus. Tomēr jāteic, ka te mazliet šauj pār strīpu ar standartizāciju - visi augļi/dārzeņi pārsvarā ir 1.kategorijas - ideālas formas, bet bojājumiem utt. Negribas pat domāt, kur paliek pārējais.
  Ļoti izplatītas ir atlaides produktiem, kam tuvojas derīguma termiņš. Turklāt piemēram, gaļas produktiem ar 30% atlaidi var dabūt produktus, kuriem derīguma termiņš beidzas pēc 3-4 dienām. Ja gluži netaisies gatavot jēlu steiku, tad nebūt nav slikta opcija, lai ietaupītu kādu EUR. 
• Dārzeņi tiek bāzti klāt visam. Maize ar 25% dārzeņiem, desa ar 30% dārzeņiem.
• Lakrica. Visur. It visā. JOGURTĀ! :D
• Nekur neesmu redzējis tādu nepāliešu restorānu daudzumu. Šķiet, ka katrā otrajā-trešajā kvartālā ir pa vienam. Kafejnīcās/restorānos īsti neesmu bijis šomēnes, bet kopumā klāsts ir milzīgs, visas iespējamās virtuves ko vien var iedomāties - tuvo austrumu, ķīniešu, indiešu, japāņu, fusion, itāļu, krievu utt.
• Helsinkos pat tuvu nav tādu tirgu, kādi ir Rīgā. Tuvākais mūsu izpratnei par tirgu ir Hakaniemen Kauppahalli, bet apjomi ir daudz kārt mazāki.
• Braukšanas kultūra te ir nepieklājīgi pieklājīga. Kad tuvojos gājēju pārejai, pat tā kā sakautrējos no tā, ka mašīnas bremzē tad, kad mierīgi vēl varēja paspēt. Gājējs un riteņbraucējs nosaka toni satiksmē (vairāk tas ar riteņiem), auto ir izteikti zemākā prioritāte.
• Ieteikums lidotājiem Vantaa lidostā. Ja jālido laukā no Terminal 2 peak-hours laikā, labāk doties caur Terminal 1 drošības pārbaudi. Daudz īsāka rinda, kafejnīcās nav jāstāv 20 cilvēku rindā pakaļ kafijai utt. Un jāiet nekur tālu nav - starp termināliem max. 5 minūtes. No lidostas uz centru visvieglāk nokļūt ar I vai P vilcienu - abi aptuveni 30 minūšu laikā aizgādā līdz pašam pilsētas centram. Biļetes jāpērk automātos lidostā starp termināliem vai uz platformas. Ērtākais veids gan HSL mob. aplikācija - ātrāk un nedaudz lētāk. Biļete vienā virzienā - 5 EUR.

Rudens toņi Helsinkos