-2°C,
15-20 m/s, snieg. Somi joprojām dzer alu ārā. Un vīnu. Bet es savā mētelī
drebinoties velku koferi.
Man
laikam ir iestājies Stokholmas sindroms Helsinku (Vantaa)
lidostā. Lai cik amizanti tas arī neizklausītos. :) Pēdējo 3 mēnešu laikā tur ir pavadīts tik daudz laika (sāku skaitīt,
bet kad aizgāja diennaktīs, nobijos), ka tur jau liekas kā mājās un tiešām šķiet,
ka tā iespējams ir labākā lidosta Eiropā. 3 mēnešu laikā 3 reizes mani lidojumi
aizkavējās vairāk par 3 stundām. Rezultātā visai labi esmu iepazinis lidostu. Vismaz
lidostām tik ļoti raksturīgo stresu es tur nejūtu vispār. Security check man nekad nav aizņēmis vairāk par 2 minūtēm. Un Vantaa lidostas varētu būt viena no
retajām, kur cenas ir tikpat augstas, kā ārpus tās. :D Un lidostas PR regulārie
pasākumi ir vnk lieliski - gan Ķīnietis Ryan, kas uz veselu mēnesi bija
apmeties uz dzīvi lidostā (a ļa filma “Terminal” ar Tomu Henku; te sākums 30 video sērijai), gan dažādi izglītojoši/izklaidējoši video, kā piemēram,
šis: https://www.youtube.com/watch?v=u1b7EYSePjk.
Gandrīz pabeidzu
lasīt Somijas vēstures grāmatu (A History
of Finland, Henrik Meinander). Visnotaļ interesanti, īpaši 20.gs. Kā tiku,
līdz 20.gs., tā vienā rāvienā faktiski izlasīju. Secinājumi? Par spīti vairākām
nozīmīgām vēstures atšķirībām starp LV un FI, mani izbrīna tas, cik maz mēs,
latvieši, zinām par Somiju un to, cik mums patiesībā daudz līdzību. Jā, valoda
ir pilnīgi cita, kas automātiski rada “aizu” starpvalstu salīdzinājumā, bet…
visā pārējā ir velkamas paralēles. 19.gs. otrās puses attīstība un nacionālisma
ideju mošanās vispār liekās it kā paņemta no LV vēstures grāmatas un tikai
personvārdi aizvietoti. 20.gs. vienīgā nopietnā atšķirība ir Ziemas karš, tā
iznākums, un no tā izrietošās sekas…
Latvijā
viens no tematiem, kas nekad nepazūd “no skatuves” ir par to, kādēļ igauņiem
sanāk, bet mums nē (manā gadījumā diskusija galvenokārt par ekonomiku, bet plašāk
raugoties praktiski par visu). Var runāt par mentalitātēm, prātīgiem
risinājumiem, labāku pārvaldību utt. Bet tikai tagad es tā pa īstam redzu to,
cik ļoti Igaunija ir ieintegrējusies Somijas ekonomikā. Viens pazīstams soms
pērk būvmateriālus Igaunijā, cits brauc mainīt riepas, cits uz vasaru algo
palīgstrādnieku dārza mājas uzturēšana…no Igaunijas. Un te es nemaz nerunāju
par alkohola pirkšanu - tā ir aisberga virsotne, kas labi daudz tiek
atspoguļota dzeltenajā presē.
Man
laikam jau ir pārgājis cenu līmeņu atšķirību sākotnējais šoks. Tagad cenas
šķiet normālas, un gauži otrādi - LV liekas lēti. Kā jau bija gaidāms. Laiku pa
laikam, gan piestājot kādā kafejnīcā uz kahvi
ja pulla, iedomājos, ka Rīgā pa to naudu Vecrīgā dienas vidū var ekskluzīvu
business lunch offer dabūt… Joprojām
lielākā atšķirība cenu līmenī krīt acīs tajā mirklī, kad jānorēķinās par
pakalpojumu, nevis preci. Tā pagājušajā nedēļā samaksāju EUR 30 par uzvalka
ķīmisko tīrīšanu.
Tajās
retajās reizēs, kad ir uzsnidzis sniegs, ir patīkami novērtēt to, ka šeit
netiek praktizēta tā politika, kas Rīgā attiecībā uz ielu iesālīšanu. Mazie grants akmentiņi, kas tiek lietoti smilts vietā
nodrošina ļoti labu saķeri, vienīgi, kad sniegs pakūst, tie ķeras koferu
ritentiņos, bet tā ir maza cena, kas jāmaksā par to, lai suņu ķepas nebūtu
asiņainas no sāls, lai kokiem pavasarī būtu zaļas krāsas lapas nevis dzeltenas
un beigu beigās, lai neveidoties nevajadzīgi dubļi.
Tie,
kas man pazīst/lasa regulāri, zina, ka esmu nedaudz gastro-frīks. Jā, man patīk
gatavot. Un šajā gadījumā, jāsaka, ka pārcelšanās no LV uz vietu, kur pirktspēja
ir lielāka, paver jaunas iespējas. Nevaru teikt, ka esmu iepazinis vietējo
gastro-kultūru - restorānos neēdu, somu ģimeņu vakariņu gatavošanā arī diemžēl
nav izdevies piedalīties. Bet par veikaliem un tirgiem ir daži iespaidi.
Pirmkārt, ir patīkami redzēt daudzveidību un izvēles brīvību. LV, ja gribi kaut
ko vairāk par liellopa lāpstiņu vai šķiņķi jādodas meklēt, jāsarunā, jāzina
vajadzīgie cilvēki. Helsinkos - ieej tirgū, un Tev pretī ir vesels pa
gabaliņiem sadalīts liellops. Viss, ko vēlies. Jā, cenas augstas. Bet dabūt
var. Tas pats arī tajā pašā K-Market
- izvēle ir milzīga, gaļas, jūras veltes, sieri, piena produkti, tējas/kafijas,
konditoreja&bakaleja, augļi un dārzeņi utt. Rīgā, lai to dabūtu, būtu
jābrauc uz Gastronome, Reaton + uz tirgu pakaļ aizrunātajai liellopa
astei jādodas. Bez plaši pieejamā klāsta, patīkami tas, ka lielākoties ir
pieejami videi draudzīgāki iesaiņojuma variantu - papīra tūtas, kur likt augļus
un dārzeņus (vai sliktākajā variantā biodegradable
maisiņi). Tirgū, piemēram, viss tiek iepakots ietinamajā papīrā, kas ļoti
patīkami un produkta uzglabāšanas kvalitāti tikai uzlabo. Tas, kas man šobrīd
mazliet trūkst ir sajēga, kā noorientēties visā milzīgajā produktu klāstā. Ir
tik daudz zīmolu un produktu, ko nekad neesmu redzējis, ka šobrīd ieiešana
lielajā K-Market man ir kā bērna
ielaišana rotaļlietu veikalā. Varu stundu staigāt, pētīt, google translate tulkot sastāvdaļas, un beigās gandrīz neko
nenopirkt, jo vienkārši esmu apmulsis no piedāvātā klāsta plašuma... :) On the budget side: ir patīkami, ka
plaši tiek praktizēta preču cenu samazināšana produktiem, kam drīzumā beidzas
termiņš. Man, cilvēkam, kurš regulāri ņem jogurtu no plaukta aizmugures, jo tur
atlikušais termiņš garāks, sākotnēji tā bija pārkāpšana pāri "savam
es". Bet tagad, ja zinu, ka šovakar gatavoju, un tuvākajās dienā noēdu -
nav nekādu problēmu, patīkams ietaupījums.
Helsinkos
man pirmo reizi mūžā uzbruka suns. Skrēju pa Eira parku vakarā tumsā. Acīmredzot suns nobijās mirklī, kad
izskrēju no pilnīgas tumsas apgaismotā vietā, jo laikam mani tērpa atstarojošie
elementi tajā mirklī iespīdējās. Tad nu rezultātā vācu aitu suns, kurš bija
saimniecei pie regulējamās siksnas (gan atvērtas), lēcienā metās man virsū
brīdī, kad tikko tam biju paskrējis garām. Ar sānu redzi vēl ieraudzīju, ka
kaut kas tuvojas, paspēju paspert soli virzienā prom, bet tur nu viņš bija,
ieķēries man rokā. Ja nebūtu austiņās klausījies mūziku, iespējams paspētu
noreaģēt labāk, bet nu, kā ir, tā ir. Labā ziņa, ka nekādi tālejoši bojājumi
nav nodarīti, - suns trāpīja cimdā, vietā, kur sabiezējums. Bet viņa tvērienu
tāpat jutu kaulā vēl 2-3 dienas. Pieņemu gan, ka suns tik aizstāvēja saimnieci,
un nopietni nemaz nekoda, jo, ja vācu aitu suns gribētu man pārkost roku, viņš
to izdarītu bez lielas piepūles. Saimniece izskatījās vairāk pārbijusies par
mani pašu. Konstatējām, ka man āda nav pārkosta, tad attiecīgi nekāda tālāka
rīcība arī nebija vajadzīga. Suns izskatījās adekvāts, t.i. neizskatījās pēc
kaut kāda absolūti nekontrolēta radījuma. Kolēģi, gan nākamajā dienā teica, ka
Somijā attiecībā uz šādiem gadījumiem parasti jārīkojas visai stingri, jāsauc
policija utt., bet nešķita šajā gadījumā atbilstoši situācijai. Mācību gan guvu
- tagad suņiem skrienu ar līkumu, un visu laiku kontrolēju ar skatienu, kur tie
paliek. :)
Vienu dienu novembra beigās sapratu
beidzot to smīniņu, kas bija vienam no maniem kolēģiem, kad kādu laiku atpakaļ
viņam teicu: “no, weather is really fine and just the same as in Latvia...I don’t
think it can get much worse than this”. :) Viņš toreiz ar savu smīniņu tik novilka: “Just wait. Just waaaaait a moment...”.
Labā ziņa, tas liecina, ka man ir kolēģis ar labi apveltītu
sarkastiski/ironisku humora izjūtu. Sliktā ziņa, realitāte izrādījās skaudra:
20-25m/s vējš (es pie ūdens dzīvoju) + temperatūra, kas tuva nullei (nav
svarīgi no kuras puses tuva) + nokrišņi, kas nav ne lietus, ne sniegs, bet kaut
kas nenosakāms pa vidu. Tik sāpīgi pa seju pat krusa nav situsi, kā nokrišņi šajā
kombinācijā. Un mans mētelis izrādījās ūdenscaurlaidīgs. Ļoti. Atnācu mājās, un
laikam saunā uzstādīju savu ilgsēdēšanas rekordu, jo pirmās 10 minūtes pagāja,
kamēr sāku just siltumu. :)
Un jā, tumsa ir mazliet nomācoša. Pat man - ziemas cienītājam. Gaidu noturīgu sniega segu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru