Miesnieks.com

* Janvāra pēdējā nedēļā kļūst patīkami no rīta iet uz darbu - par spīti tam, ka lielākoties ir nomācies, jau kļūst gaišs. Saullēkts jau 8.38, gaišs jau kļūst labu laiku pirms tam. Varēt teikt, ka mūžīgās tumsas periods izturēts. Pa gaismu uz darbu nebiju nācis nu jau kādu laiku. Izdomāju, ka laikam tagad nedaudz "jāpabīda" savas darba stundas uz vēlāku, lai vismaz no rīta redzētu dienas gaismu. Pretējā gadījumā sanāk, ka ne no rīta, ne vakarā tā īsti gaismu neieraugu. Skatos gan, ka jau pēc 2 nedēļām dienasgaisma būs "sastopama" arī ap pieciem. * Nākamnedēļ mans pirmais atvaļinājums no Somijas. Jā, vairāk pat nevis no darba, bet no Somijas. Ziemeļ-Itālijas kalni un saule šobrīd ir tieši tas, kas man vajadzīgs. Lai arī pagājuši tik 5 mēneši kopš iepriekšējā atvaļinājuma, šobrīd šķiet, ka vajag vismaz dažas dienas, lai...hmm. Nomainītu vidi. Ne jau tas, ka būtu šausmīgi emocionāli noguris vai stresa pārņemts. Nebūt ne. Šobrīd vienkārši gribas nomainīt vidi, redzē

Gandrīz 5 mēneši Somijā - pat neticās, ka jau tik ilgi. Vienā brīdī bija man neliela expat-krīze. Decembrī darbā temps strauji palēninājās, apslimu ar kaut kādu vīrusu, attiecīgi mazāk skrēju, mazāk mācījos somu valodu, grāmatas gandrīz nelasīju un vispār mazāk kaut ko jēdzīgu darīju. Tādā kā nelielā vāveres ritenī iekļuvu. Attiecīgi decembris varētu teikt diezgan neproduktīvs mēnesis ir bijis. Bet tā jau ir - nevar visu laiku bez kāpumiem un kritumiem. Janvārī gan “dzīvība” pamazām atgriežas. Acīmredzot par labu nāk arī fakts, ka dienas kļūst garākas (dienas gaismu gan joprojām redzu tikai pa darba logu). Ar somu valodas apguvi ir zināmas problēmas. Esmu nokļuvis līdz punktam, kad ir jāsāk runāt. Lai arī cik man tas pašam neizklausītos neticami. Ar to pusotru stundu nedēļā, ko pavadu runājot ar savu skolotāju, ir krietni par maz. Un tagad es saprotu tos expat us, kuri teic, ka latviešu valodu ir grūti iemācīties, jo latvietis uzreiz pārslēdzas uz citu valodu (krievu, angļu, vāc

2018. gadā sagribējās nedaudz adrenalīna. Visi apkārt to vien runā kā par blockchain un kriptovalūtām. Manā uzskatu sistēmā blockhain , kā tehnoloģija ir vērtīga, un ticu, ka laika gaitā atradīsies pietiekami daudz pielietojumu tai arī ārpus finanšu pasaules (valsts pārvaldē, reģistros, medicīnā utt.). Tomēr, attiecībā uz tā saucamajām kriptovalūtām, vismaz to esošajā formātā, man ir zināma pretestība (varat to saukt par aizspriedumu un konservatīvismu - man vienalga). Neiešu atkārtot citu rakstīto, bet, manuprāt, Toms Kreicbergs savā blogā gana labi aprakstīja galveno esošo kriptovalūtu skeptiķu (kāds esmu es) argumentāciju. Tas, ka ar laiku kritpovalūtas var aizvietot esošo naudu, ir pilnīgi iespējams, zinu arī, ka Eiropā arī banku sektors tam daļēji gatavojas. Bet neesmu pārlieku optimistisks, ka kriptovalūta kaut nedaudz līdzināsies tai, ko pazīstam šodien - gan jau regulācijas stingrā roka atstās savu nospiedumu. Tomēr ne par to stāsts. Es neesmu tas cilvēks, kurš pārāk biež