Pavasara tīrīšana, jeb OIK paslaucīšana zem tepiķīša

(Šis gabals kā pārdomas uz pēdējo dienu A.Ašeradena aicinājumu atcelt OIK, bet arī nedaudz plašākā kontekstā. Nav īpaša iemesla rakstītajam, vnk gribas pārdomas uzlikt "uz papīra".)

Pēdējā laika debate par obligāto iepirkuma komponenti (OIK) manī izraisa nedaudz smīnu, bet tomēr gana daudz nevarīguma un bezspēcības sajūtu. Tā, protams, ir tikai sakritība, ka vēlēšanu gadā pēkšņi sāk dominēt jēdziens, ka “OIKs ir jālikvidē”. Pirms tam mētājām kā karstu kartupeli n-tos gadus, tagad mazliet aizraujamies populismā. Manuprāt, domājošiem cilvēkiem ir gana skaidrs tas, ka pat, ja galapatērētājs tiešā veidā par OIKu vairs nemaksātu, par to maksātu nodokļu maksātājs caur “Latvenergo” vai kādā citā tikpat (ne)rafinētā mehānismā. Un, visticamāk, iedzīvotājs vidējais tiešam nopriecāsies, ka OIKs ir atcelts, nemaz neaizdomājoties, ka par to pēc būtības turpina maksāt. Šādu konstrukciju esamību lieliski veicina apstāklis, ka iedzīvotājs vidējais joprojām savus samaksātos nodokļus un valsts budžetu uzskata kā kaut ko piederīgu “tiem tur, augšā”, nevis savējo un līdzcilvēku uzturēto. Tas paver lieliskas iespējas politikas veidotājiem veikt skaistus “fasādes krāsošanas darbus”, strukturāli māju atstājot tieši tādā pašā stāvoklī, ka iepriekš. OIK gadījumā man gribētos teikt - pietiks pārkrāsot fasādi katru pavasari. Es saprotu, ka tagad būtu baigi forši - samaksāt visiem OIK atļauju turētājiem vienreizēju maksājumu un aizmirst par OIK kā lielu ļaunu murgu. Tas būtu jauki no to politikas veidotāju redzesloka, kas šo putru ievārīja. Saki, nodzēšam vēsturiskās kļūdas, un sākam no jauna.

EkMin, šķiet, dara labu darbu, mazinot OIK slogu, izvērtējot izsniegto atļauju realizāciju un anulējot atļaujas komersantiem, kas krāpjas. Un šis darbs, izvērtējot kā komersanti izmanto to rīcībā esošās atļaujas, ir jāturpina. Es tikai ceru, ka šī darīšana šobrīd nenotiek uz nākotnes rēķina - tas ir šobrīd netiek imitēta cīņa ar sliktajiem OIK komersantiem liekēžiem, apzinoties to, ka juridiski ilgtermiņā nebūs izredžu. No sirds ceru, ka tā nav, bet atļaušos prognozēt, ka OIK komersanti jau drīzumā, visticamāk, apvienosies un iesniegs prasību tiesā pret EkMin lēmumiem. Ceru, ka EkMin zina, ko dara. 

Arī daļēja “Latvenergo” kapitāla/peļņas izmantošana OIK sloga mazināšanai, manuprāt, ir konceptuāli pieļaujama, bet jāatceras, ka “Latvenergo” katru gadu valsts budžeta veic būtiskas dividenžu iemaksas. Tātad de facto, izmantojot “Latvenergo” līdzekļus, tērējam valsts budžeta līdzekļus. Un to vajadzētu skaidri pasniegt komunikācijā ar sabiedrību/vēlētāju, infografikās, radio raidījumos utt. Nevis stāstīt, kā mistiski OIK maksājumi izgaist un vairs nebūs saistoši.

Lai arī nekad neesmu uzskatījis, ka OIK konstrukcija ir pilnīga un, ka tas bija pareizais veids, kā veicināt “zaļās” enerģijas attīstību LV, es neatbalstu pilnīgu OIK maksājuma atcelšanu. Manuprāt, tā būtu apzināta un nenovēršama iebraukšana pretējā grāvī. Iedzīvotājiem, ir jāzina, kas ir zaļā enerģija, cik tā maksā, utt. Tajā brīdī, kad virmo vēlme lietot wordingu par “zaļu Latviju”, ir diezgan dīvaini braukt otrā grāvī un teikt, nē - tagad mēs “zaļo” enerģiju vairs neatbalstām. Un ir jāsaprot to, ka, ja tagad OIK likvidēs pēc būtības, paies desmitgades līdz līdzīgu instrumentu vispār varēs ieviest - pārāk svaigā atmiņā būs OIK. Neviens politikas veidotājs negribēs krāmēties ar tik nepopulāru lietu. Es saprotu, ka iedzīvotājam vidējam vienīgā prioritāte ir rēķinā redzamā summa. Bet redzot to, kas notiek globāli, ļoti negribētos, ka Latvijā šīs durvis tagad aizcērtam pavisam. Jā, jādomā par jauniem mehānismiem, iespējams jau drīz tiešām “zaļā” enerģija spēs konkurēt brīvajā tirgū. Bet kamēr tas tā nav, tikmēr nevajadzētu nojaukt visu, kas uzbūvēts.

Tomēr kopumā viss OIK stāsts ir par sabiedrības politiskās līdzdalības un izpratnes trūkumu. Laikā, kad tapa OIK mehānismi, par to uzbūves trūkumiem tika gana daudz komunicēts, bet iedzīvotājam vidējam tādas lietas neinteresē - Eirovīzijā, “Ugunsgrēkā” un “Privātajā Dzīvē” par to neviens nestāstīja. Rezultātā “veikli darboņi” vidējā latvieša neieinteresētību šajos procesos, izmantoja sev par labu. Desmitgadi vēlāk, OIK, “zaļā" enerģija un "ilgtspēja" vidējam latvietim skan mazākajā mērā kā lamu vārdi, bet vairāk kā vārdi, kas uzjundī virkni agresīvu emociju pret “tiem tur, augšā” un “zaļu” enerģiju. Un tas tiešām ir bēdīgi. Jo šodien mēs esam tuvu tai dienai, kad varēs droši teikt, ka ne vienmēr “zaļš” = dārgs. Diemžēl tieši tāda asociācija visā šā stāsta rezultātā būs veselai paaudzei iesēdusies dziļi atmiņā.

Nebūšu populārs, bet uzskatu, ka EkMins pēdējā laikā ir izdarījis diezgan daudz, īpaši ņemot vērā apstākļus un atstāto mantojumu. In general, piekrītu, ka (i) jāmazina un vispār jālikvidē OIK maksājums par uzstādīto jaudu - šī konstrukcija rada tik negatīvu OIK uztveri, ka būtu jālikvidē pēc iespējas ātrāk; (ii) aktīvi jācīnās pret negodprātīgajiem komersantiem - OIK izkrāpējiem; (iii) jāturpina meklēt balansu OIK diferenciācijā dažādām patēriņa grupām (nesaku, ka tagad nav ok - bet varbūt optimālais punkts ir kaut kur citur); (iv) jau tagad ir jāsāk domāt par to, kas būs post-OIK periodā. Kāda būs valsts turpmākā stratēģija “zaļās” enerģijas kontekstā? Šo būtu vērts ieplānot laicīgi, lai atkal nepavērtu durvis “apzinīgiem darboņiem”.

Negribu teikt, ka pilnīgi nepiekrītu A.Ašeradenam. Iespējams arī var pilnībā likvidēt OIK. Bet tad skaidri un gaiši pasakot - cik tas izmaksā valsts budžetam. Un tad, kad sabiedrība ieraudzīs šo ciparu (OIK maksājumus nākamajā desmitgadē), pieņemu, ka viss nebūs tik viennozīmīgi, jo par to naudu var i Vanšu tiltu salabot, i vilcienus nopirkt, i Stradiņus uzbūvēt, i dzelzceļu noelektrificēt, i cirku atjaunot (lai arī Rīgā tādu ir vairāki, i ceļus salabot, un vēl paliks pāri zoodārzam un sāls iepirkumam ielu iesālīšanai. :) 

Vēl paliek jautājums par visas šīs putras ievārīšanas atbildību. Teikšu godīgi - es nezinu, kurš ir vainīgs. Visi zinām, kas bija pie stūres attiecīgajos gados, bet pieņemu, ka viss nav tik vienkārši - gan jau ir kādi "pelēkie kardināli" par kuru esamību plašākai tautas masai nav pat nojausmas...