Miesnieks.com

Negaidīti pienācis rudens. Un negaidīti ne jau tādēļ, ka rudens, bet gan tādēļ, ka šogad Helsinkos bija fantastiska un savā ziņā negaidīta vasara. Ja neņem vērā faktu, ka man trūka man tuvo cilvēku, šī ir labākā vasara, no tām, ko savā dzīvē esmu pavadījis pilsētas vidē. Helsinki ir lieliska vieta, kur pavadīt vasaru. Visvairāk man patīk tas, ka, ja labi pacenties, 10-15 minūšu laikā no pilsētas centra vari nokļūt dabā. Īstā dabā, kur turklāt nav cilvēku. Un patīkami tas, ka ieejot mežā, Tu ik pa brīdim neuzsperies uz kādu ieraktu šīfera plāksni, pamestu mežvedēja riepu, un plastmasas pudelēm. Helsinkos ir tik daudz opcijas kur var darbadienas vakarā pēc darba aizdoties, ka dažreiz tiešām apjūku - iespēju tik daudz, laika tik maz. Bet par to citreiz, jo šobrīd smaržo pēc rudens. Un šī smarža man atgādina vienu. Proti, to mirkli, kad precīzi gadu atpakaļ, neko īsti nesajēdzot par expat dzīvi, Helsinkiem un Somiju, atbraucu uz Helsinkiem un sāku iepazīt šo pilsētu, cilvēkus, vietas,...

Bijām uz dažām dienām “izskrējuši” no mums ierastā reģiona. Tā vietā, lai pavadītu atvaļinājumu sveilmainajā Latvijā un/vai Somijā, pavadījām to vēl karstākajos Francijas dienvidos. Un nē, nebraucām svinēt Francijas panākumu Pasaules kausā futbolā - ieradāmies dažas dienas pēc party beigām. Sākotnēji vispār īsti nebija nekāda izteikta galamērķa vai objective , kas būtu jādara. Normālā gadījumā nemaz neapsvērtu doties uz Eiropas dienvidiem jūlijā, bet gribējās vismaz uz dažām dienām izbēgt no cikla Helsinki-Carnikava-Helsinki + atvaļinājuma pirmo nedēļu pārsvarā pavadījām ar meistariem, kas strādā mājās. Kāpēc Francija? A tāpēc, ka tik vēlu plānojot, pieejamākās biļetes bija uz…Šveici, t.i. Ženēvu. Francija nav mana mīļākā zeme uz kurieni doties. Nepārprotiet, man nav nekādu aizspriedumu pret Franciju. Ko nu tur - ir daudzas lietas, par ko Franciju apbrīnoju (virtuve, vēsture, kultūra utt.). Bet vienkārši nav mana zeme. Iespējams saistīts ar to, ka tā arī nekad nespēju iemācīties...