Rīga, mana Rīga...

Šonedēļ, pēc gandrīz pusgada prombūtnes iegriezos Rīgā. Tā ir pirmā reize manā mūžā, kad esmu bijis prom tik ilgi. Un attiecīgi “ieslēdzas” kontrasti. Protams, ka ziņu un soc. tīklu līmenī esmu sekojis tam, kas notiek Rīgā, bet realitāte ir skaudra. Pēc pusgada dzīvojoties pārsvarā pa Ziemeļvalstīm, acīs krīt lietas, ka agrāk, dzīvojot/strādājot Rīgā ikdienā, palika nepamanītas. Pirmkārt, infrastruktūras paskats un pieejamība. Viss nobružāts, gājēju ietves bedrainas, nolupušas, ar plaisām, bet bruģētās pārsvarā sāk brukt. Protams, ir patīkami izņēmumi, bet on average… Otrkārt, dzīvojamais fonds centrā. Nolupušas, pelēkas, ārkārtīgi netīras mājas. Pat pēc gana pelēkajiem Helsinkiem, šķiet drūmi un depresīvi. Treškārt, zaļās krāsas trūkums. Par spīti tam, ka veģetācija Rīgā ir vismaz 2-3 nedēļas priekšā Helsinkiem, vienalga acīs metas tas, ka izņemot pāris pilsētas parkus, pārējā pilsēta ir asfalta un ķieģeļu pasaule. Ceturtkārt, mašīnas. Daudz mašīnu. Vienā Kr. Valdemāra ielā redzēju vairāk mašīnu nekā Helsinkos redzu kopumā. Tas ir vājprāts, kā salaista grīstē pilsētas transporta infrastruktūra, efektīva sabiedriskā transporta, P&R sistēmas un normās velo infrastruktūras neesamības dēļ. Piektkārt (kas saistīts ar iepriekšējo), gaisa kvalitāte. Izkāpjot Rīgā no takša, pirmā doma ir - “kur deg”? Pagāja labs laiciņš līdz man nebija jādomā par to, ka smokoša sajūta elpojot. 

 Zinu, par šo visi ir informēti krustu šķērsu, bet tik gribējās padalītes ar skatu no malas. Tas noteikti nemaina arī manu apņemšanos braukt mājās, jo tās beigu beigās ir manas mājas. Bet teikšu godīgi, pēc trīs dienām Rīgā, man galvā klejo doma par to vai vēlos to nodarīt savai meitai. Ir tik ļoti žēl, ka Baltijas valstu potenciālais dārgums ir nolaists līdz tādai pakāpei. Un diemžēl, atkopšanās būs ilga un mokoša. Desmitgadēm. Interesanti ir tas, ka tiklīdz izbrauc no Rīgas, tā viss ir ok. Pabiju arī citās pilsētās, kur situācija ir būtiski labāka, acīmredzot kārtīgai saimniekošanai ir nozīme. 

P.s. Šim nav politiska zemteksta. Jā, “Saskaņa” ir bijusi ilgstoši pie stūres, un ir atbildīga par daudzām lietām. Bet manā redzējumā tieši tikpat līdzatbildīgas ir valdības sastāvā ietilpstošās koalīcijas partijas, kas lieliski apzinājās notiekošo, bet tolerēja situāciju.