Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu. 

Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu, cik valsts ir slikta, ka mēģina iekasēt nodokļus. Un man ir žēl, ka sabiedrībā nav pilnvērtīgi izveidojusies izpratne par to, ka nemaksājot nodokļus, paši rokam sev kapu. Jā, dažāda veida korupcijas skandāli nevairo vēlmi maksāt nodokļus, jo saprotu, ka daļa no nodokļiem aiziet kādam mahinatoram villas iegādei Jūrmalā. Bet tas nemaina manu pārliecību, ka, ja vēlamies kļūt par ilgtspējīgu un uz vērtībām balstītu tautsaimniecību, tad nodokļu nomaksas disciplīna ir prioritāra. Man, Tev, lielam uzņēmumam un mazam uzņēmumam. Ja uzņēmums nav spējīgs nomaksāt nodokļus, tam ir jālikvidējas, dodot vietu tiem uzņēmumiem, kas ir spējīgi nomaksāt nodokļus. Tirgus mehānismi ar to lieliski tiks galā. Nemaz nerunājot par to, ka man ir žēl par to, ka viens nepieredzējis un neveiksmīgs ēdināšanas biznesa projekts tiek izmantots kaut kāda (politiska?) projekta ietvaros ar kārtējo mēģinājumu pierādīt, ka valstī “viss ir slikti”. 

Es nedaudz brīnos, ka arī pašā ēdināšanas nozarē beidzot nav notikusi kāda konsolidācija - ka “baltie uzņēmumi” nav apvienojušies un sākuši žņaugt “melnos uzņēmumus”. Iespējams, ka negodprātīgo vienkārši ir pārāk daudz. Tāpēc aicinu ikvienu padomāt, ko mēs finansējam ar savu naudu, ko tērējam ēdināšanas iestādēs. No vienas puses kliedzam par to, ka veselības aprūpes kvalitāte ir zema, darbinieki soc. neaizsargāti utt. No otras - labāk nopirkt dienišķās “kotletes un alķīti” par cenu, kas acīmredzami zem pašizmaksas. 

Padalieties, lūdzu, ar ēstuvēm LV, par kurām esat pārliecināti, ka tie godprātīgi nomaksā nodokļus par piegādēm un darbiniekiem? Par kuriem ziniet, ka normāli attiecas pret darbiniekiem? Negribu ar savu naudu finansēt visādus Kinfīldiešus. Gandrīz vai prasītos baltais un melnais saraksts...